Mugurkaula diska trūce: simptomi, ārstēšana un rehabilitācija

Mugurkaula diska trūces diagnoze bieži izklausās biedējoši. MRI aprakstā var būt minēta protrūzija, ekstrūzija, nerva saknītes kompresija vai mugurkaula kanāla sašaurinājums, radot iespaidu, ka mugura ir nopietni bojāta un kustēties vairs nav droši.

Patiesībā situācija ne vienmēr ir tik dramatiska. Daudziem cilvēkiem disku pārmaiņas nerada simptomus, savukārt lielākā daļa simptomātisku jostas daļas diska trūču tiek ārstētas bez operācijas. Atveseļošanās ātrums atšķiras, taču sāpes un nerva kairinājums bieži pakāpeniski mazinās, saglabājot piemērotu kustību un atjaunojot slodzi.

Šajā rakstā galvenā uzmanība ir pievērsta jostas daļas diska trūcei, jo tā visbiežāk izraisa muguras sāpes un simptomus kājā. Diska trūce var rasties arī kakla daļā, kur tā var radīt sāpes, tirpšanu vai vājumu rokā.

Kas ir mugurkaula starpskriemeļu disks?

Mugurkaulu veido skriemeļi, starp kuriem atrodas starpskriemeļu diski. Tie palīdz sadalīt slodzi, nodrošina mugurkaula kustīgumu un absorbē daļu mehāniskās slodzes, kas rodas staigājot, skrienot, ceļot priekšmetus un mainot ķermeņa pozīciju.

Diska centrālajā daļā atrodas mīkstāks kodols, bet to ieskauj stingrāks šķiedrains gredzens. Diska trūce veidojas, kad kodola materiāls caur šķiedrainā gredzena bojātu vai novājinātu daļu izvirzās uz āru.

Pats diska materiāls ne vienmēr izraisa sāpes. Simptomi biežāk rodas tad, ja izvirzītais materiāls kairina nerva saknīti vai apkārtējos audus. Sāpju veidošanā var piedalīties gan mehānisks spiediens, gan vietēja iekaisuma reakcija.

Diska trūce nav burtiski “izslīdējis disks”. Disks neizlec no vietas un to nevar ar masāžu vai manipulāciju vienkārši “iebīdīt atpakaļ”. Šādi skaidrojumi var radīt nevajadzīgas bailes un maldīgu priekšstatu par ārstēšanu.

Protrūzija, ekstrūzija un sekvestrācija – ko šie termini nozīmē?

MRI aprakstā var parādīties vairāki termini, kas raksturo diska formu un diska materiāla izvirzījumu.

Diska izspīlējums jeb bulging parasti nozīmē plašāku diska kontūras izvirzījumu. Protrūzijas gadījumā izvirzījuma pamatne ir platāka par uz āru izvirzīto daļu. Ekstrūzijas gadījumā diska materiāls ir izvirzījies tālāk, savukārt sekvestrācijas gadījumā fragments ir atdalījies no pārējā diska materiāla.

Šie termini palīdz radiologam aprakstīt attēlu, bet tie paši par sevi nepasaka, cik stipras būs sāpes vai vai nepieciešama operācija. Liela ekstrūzija reizēm rada salīdzinoši maz simptomu, bet nelielāks izvirzījums anatomiski šaurākā vietā var būtiski kairināt nervu.

Arī lielāks izvirzījums nenozīmē, ka tas noteikti paliks nemainīgs. Ekstrūzijām un sekvestrētiem fragmentiem var būt izteikta organisma iekaisuma un uzsūkšanās reakcija, kuras laikā trūces izmērs pakāpeniski samazinās. 2024. gada sistemātiskajā pārskatā spontāna diska materiāla resorbcija konservatīvas ārstēšanas laikā tika novērota vidēji 76,6% pacientu, lai gan rezultāti starp pētījumiem ievērojami atšķīrās.

Vai MRI redzama diska trūce vienmēr izraisa sāpes?

Nē. Disku deģeneratīvas pārmaiņas, izspīlējumi un pat trūces var būt redzamas arī cilvēkiem, kuriem nav muguras sāpju.

Tāpēc MRI aprakstu nedrīkst vērtēt atrauti no cilvēka simptomiem un klīniskās pārbaudes. Lai diska atradni uzskatītu par iespējamo simptomu avotu, tās atrašanās vietai jāatbilst sāpju izplatībai, jušanas pārmaiņām, muskuļu spēkam un citām izmeklēšanas pazīmēm. Pētījumos disku pārmaiņas biežāk sastopamas cilvēkiem ar muguras sāpēm nekā bez tām, taču tās nav pilnīgi specifiskas tikai sāpīgai mugurai.

Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kuri pēc MRI izlasīšanas sāk izvairīties no kustības. Attēls parāda mugurkaula anatomiju konkrētā brīdī, bet neparāda, cik labi cilvēks spēj staigāt, pacelt priekšmetus, sportot vai pielāgoties slodzei.

Kādi simptomi raksturīgi jostas daļas diska trūcei?

Jostas daļas diska trūce var izraisīt lokālas muguras sāpes, taču raksturīgākie simptomi rodas tad, ja tiek kairināta nerva saknīte.

Sāpes var sākties muguras lejasdaļā vai sēžas rajonā un izplatīties pa augšstilbu, apakšstilbu līdz pēdai. Tās var būt asas, dedzinošas vai elektriskam triecienam līdzīgas. Atkarībā no skartās nerva saknītes iespējama arī tirpšana, nejutīgums un konkrētu kājas muskuļu vājums.

Dažiem cilvēkiem kājas sāpes ir izteiktākas par pašām muguras sāpēm. Simptomus var pastiprināt ilgstoša sēdēšana, saliekšanās, klepošana vai šķaudīšana, taču reakcija uz kustībām katram cilvēkam var atšķirties.

Diska trūce kakla daļā var radīt līdzīgus simptomus rokā – sāpes no kakla uz plecu, apakšdelmu vai pirkstiem, tirpšanu, jušanas pārmaiņas un rokas muskuļu vājumu.

Vai diska trūce un išiass ir viens un tas pats?

Tie nav pilnīgi vienādi termini. Diska trūce ir anatomiska pārmaiņa, savukārt išiass raksturo sāpes kājā, kas saistītas ar jostas vai krustu daļas nerva saknītes kairinājumu.

Diska trūce ir viens no biežākajiem išiass cēloņiem, taču ne vienīgais. Nerva saknīti var ietekmēt arī mugurkaula kanāla vai starpskriemeļu atveres sašaurinājums, deģeneratīvas pārmaiņas un citi stāvokļi.

Vienlaikus diska trūce var būt redzama MRI, bet neradīt išiasam raksturīgus simptomus. Tāpēc ārstē nevis tikai attēlā redzamo disku, bet cilvēka simptomus un funkcionālos ierobežojumus.

Kad nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība?

Lielākā daļa diska trūču nav neatliekama situācija, taču retos gadījumos izteikta nervu struktūru kompresija var prasīt steidzamu izvērtēšanu.

Nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība, ja:

• parādās urīna aizture, urīna vai vēdera izejas nesaturēšana;
• rodas nejutīgums starpenes, dzimumorgānu vai sēžas iekšējās virsmas rajonā;
• strauji progresē vienas vai abu kāju vājums;
• kļūst grūti nostāvēt, paiet vai kontrolēt pēdu;
• simptomi parādās abās kājās un strauji pasliktinās;
• muguras sāpes sākušās pēc nozīmīgas traumas;
• sāpes pavada drudzis, izteikta slikta pašsajūta, neizskaidrojams svara zudums vai zināma onkoloģiska slimība.

Urīnpūšļa vai zarnu darbības traucējumi kopā ar starpenes nejutīgumu var liecināt par cauda equina jeb zirgastes nervu kompresiju. Tā ir neatliekama situācija, kurā nepieciešama steidzama izmeklēšana.

Kā tiek diagnosticēta diska trūce?

Diagnoze sākas ar sarunu un klīnisku pārbaudi. Ārsts vai fizioterapeits izvērtē sāpju izplatību, simptomu sākumu, kustību ietekmi, jušanu, refleksus un kāju muskuļu spēku.

Var pārbaudīt spēju staigāt uz papēžiem un pirkstgaliem, kā arī to, vai noteiktas kājas vai mugurkaula kustības reproducē simptomus. Šāda pārbaude palīdz saprast, vai pazīmes atbilst konkrētas nerva saknītes kairinājumam.

MRI nav nepieciešama katram cilvēkam ar akūtām muguras vai kājas sāpēm. Vadlīnijas neiesaka rutīnas attēldiagnostiku nespecializētā aprūpē, ja nav brīdinājuma pazīmju. MRI ir lietderīgāka tad, ja rezultāts var mainīt ārstēšanas taktiku, simptomi saglabājas, progresē neiroloģiski traucējumi vai tiek apsvērta invazīva ārstēšana.

Rentgenā pašu diska trūci nevar pilnvērtīgi redzēt. Tas galvenokārt parāda kaulus un noteiktās situācijās var būt noderīgs pēc traumas vai citu strukturālu problēmu izvērtēšanai.

Vai diska trūci var ārstēt bez operācijas?

Ja nav cauda equina sindroma, progresējoša muskuļu vājuma vai cita nopietna neiroloģiska bojājuma, konservatīva ārstēšana parasti ir pirmā izvēle. Tā var ietvert ikdienas aktivitāšu pielāgošanu, ārsta izvēlētu medikamentozu ārstēšanu un fizioterapiju.

Akūtajā periodā var būt nepieciešams īslaicīgi samazināt darbības, kas būtiski pastiprina kājas sāpes. Tas nenozīmē vairākas dienas gulēt gultā. Ilgstošs gultas režīms parasti nav ieteicams, jo tas var palielināt stīvumu, muskuļu vājumu un bailes kustēties. Pastaigas un vieglas ikdienas kustības parasti saglabā panesamā apjomā.

Medikamentu izvēle jāapspriež ar ārstu vai farmaceitu, īpaši tad, ja cilvēkam ir kuņģa, nieru, aknu vai sirds un asinsvadu slimības vai tiek lietoti citi medikamenti. Pretiekaisuma līdzekļiem var būt nozīme īslaicīgā simptomu kontrolē, taču tie nav piemēroti visiem un neizārstē pašu disku. NICE neiesaka išiasa ārstēšanai rutīnā izmantot gabapentinoīdus, perorālos kortikosteroīdus vai benzodiazepīnus, jo kopējais ieguvums nav pārliecinošs un pastāv nevēlamu blakusparādību risks.

Kā var palīdzēt fizioterapija?

Fizioterapija diska trūces gadījumā nav viena universāla vingrojumu programma. Pirms vingrojumu izvēles jāizvērtē, kur izplatās sāpes, vai ir jušanas vai spēka traucējumi un kā simptomi reaģē uz dažādiem kustību virzieniem.

Akūtākā posmā mērķis var būt saglabāt drošu kustību, mazināt nerva kairinājumu un atrast pozīcijas, kurās simptomi ir panesamāki. Vēlāk uzmanība pakāpeniski pāriet uz muguras un gūžu kustīgumu, rumpja un kāju spēku, fizisko izturību un atgriešanos pie ikdienas slodzes.

Nav viena īpaša “diska trūces vingrojuma”, kas derētu visiem. Vienam cilvēkam pašsajūtu uzlabo mugurkaula atliekšana, bet citam tā pastiprina kājas simptomus. Arī bērna poza, kāju stiepšana vai citas populāras kustības nav automātiski drošas un nepieciešamas visos gadījumos.

Vingrojumu programmai pakāpeniski jākļūst funkcionālākai. Cilvēkam, kurš strādā birojā, svarīga būs spēja mainīt pozīcijas un panest sēdēšanu. Fiziska darba veicējam jāatjauno celšanas, nešanas un atkārtotas liekšanās tolerance. Sportistam nepieciešams pakāpeniski atgriezt spēku, ātrumu un sporta veidam raksturīgas kustības.

Manuālā terapija vai masāža var īslaicīgi mazināt sāpes un muskuļu saspringumu, bet to ieteicams izmantot kopā ar aktīvu rehabilitāciju. Vilkšanas jeb trakcijas terapija nav rutīnā ieteikta muguras sāpju un išiasa ārstēšanai.

Vai muguras josta palīdz diska trūces gadījumā?

Muguras josta diska trūci nesamazina un neatbrīvo nerva saknīti. Tomēr atsevišķiem cilvēkiem tā īslaicīgi rada stabilitātes sajūtu un palīdz vieglāk panest konkrētu darbu, braucienu vai citu slodzi.

Jostu nevajadzētu lietot nepārtraukti vai uztvert kā muguras muskuļu aizstājēju. Ja tā tiek izmantota, vēlams skaidri noteikt situācijas, kurās tā tiešām palīdz, un vienlaikus turpināt pakāpenisku kustību un spēka atjaunošanu.

Plašāk par šo jautājumu lasiet rakstā “Muguras josta pie jostas daļas sāpēm – kad palīdz?”

Kad apsver injekcijas vai operāciju?

Akūta un ļoti izteikta išiasa gadījumā ārsts atsevišķās situācijās var apsvērt epidurālu lokālā anestēzijas līdzekļa un kortikosteroīda injekciju. Tās mērķis galvenokārt ir īslaicīgi mazināt nerva saknītes iekaisumu un sāpes, nevis pilnībā novērst diska trūci.

Operācija nav nepieciešama tikai tāpēc, ka MRI redzama liela trūce. To steidzami var apsvērt cauda equina sindroma vai progresējoša neiroloģiska deficīta gadījumā.

Plānotu ķirurģisku konsultāciju biežāk apsver tad, ja izteiktas kājas sāpes un funkcionālie ierobežojumi saglabājas, neraugoties uz atbilstošu konservatīvu ārstēšanu, un MRI atradne atbilst simptomiem. Operācijas galvenais mērķis parasti ir atbrīvot saspiesto nerva saknīti, noņemot to kairinošo diska fragmentu.

Operācija var ātrāk mazināt izteiktas nerva sāpes rūpīgi atlasītiem pacientiem, tomēr tai ir arī iespējamie riski un tā negarantē pilnīgu visu simptomu izzušanu. Lēmumu pieņem, vērtējot simptomu smagumu, neiroloģiskās pazīmes, ārstēšanas rezultātus, MRI atradni un paša pacienta vajadzības.

Cik ilgā laikā diska trūce sadzīst?

Nav viena precīza termiņa, kas attiektos uz visiem cilvēkiem. Daļai pacientu būtisks uzlabojums rodas dažu nedēļu laikā, bet citiem nerva jutīgums, nejutīgums vai spēka traucējumi var saglabāties vairākus mēnešus.

Sāpju mazināšanās ne vienmēr nozīmē, ka trūce MRI ir pilnībā izzudusi. Tāpat trūces izmēra samazināšanās attēlā ne vienmēr precīzi sakrīt ar simptomu izmaiņām. Atveseļošanās ir saistīta ne tikai ar diska materiāla resorbciju, bet arī ar iekaisuma mazināšanos, nerva funkcijas atjaunošanos un cilvēka spēju pakāpeniski atgriezties kustībā.

Rehabilitācijas laikā labāk vērtēt funkcionālo progresu: vai samazinās sāpes kājā, uzlabojas jušana un muskuļu spēks, kļūst vieglāk staigāt, sēdēt, strādāt un veikt ikdienas aktivitātes.

Kā atgriezties darbā un sportā?

Pilnīga sāpju izzušana ne vienmēr ir obligāts priekšnoteikums, lai pakāpeniski atsāktu darbu. Dažkārt sākumā nepieciešams saīsināts darba laiks, biežākas pozīciju maiņas vai īslaicīga smagumu celšanas samazināšana.

Atgriežoties fiziskā darbā, slodzi palielina pakāpeniski. Vispirms atjauno kustību tehniku un spēju pacelt vieglākus priekšmetus, pēc tam palielina svaru, atkārtojumu skaitu un darba ilgumu. Neviena “ideāla” celšanas tehnika pilnībā neizslēdz muguras sāpes, taču piemērota slodzes sadalīšana un sagatavotība palīdz ķermenim labāk panest darba prasības.

Arī sportā atgriešanās jābalsta uz funkciju, nevis tikai laiku kopš diagnozes. Nepieciešams atgūt spēku, kustību kontroli, izturību un spēju izpildīt konkrētā sporta veida kustības bez progresējošiem nerva simptomiem.

Biežākās kļūdas pēc diska trūces diagnozes

Viena no biežākajām kļūdām ir pilnīga izvairīšanās no kustībām, jo cilvēks baidās “izspiest disku vēl vairāk”. Otra galējība ir mēģinājums ātri izstaipīt vai “atlauzt” sāpīgo muguru, ignorējot kājas simptomu pastiprināšanos.

Problēmas var radīt arī viena universāla vingrojumu video atkārtošana bez individuāla izvērtējuma. Vingrojums, kas palīdz vienam cilvēkam, citam var pastiprināt nerva kairinājumu.

Tāpat nevajadzētu ārstēt tikai MRI attēlu. Ja izmeklējumā redzama trūce, bet simptomu atrašanās vieta tai neatbilst, jāvērtē arī citi iespējamie sāpju cēloņi.

Kopsavilkums

Mugurkaula diska trūce nozīmē diska materiāla izvirzīšanos caur tā ārējo šķiedraino daļu. Tā var radīt lokālas muguras sāpes, taču raksturīgākie simptomi rodas tad, ja tiek kairināta nerva saknīte un sāpes, tirpšana vai nejutīgums izplatās uz kāju.

MRI atradne pati par sevi nenosaka simptomu smagumu un nenozīmē, ka nepieciešama operācija. Lielākā daļa jostas daļas diska trūču sākotnēji tiek ārstētas konservatīvi, saglabājot piemērotu aktivitāti, pielāgojot slodzi un pakāpeniski atjaunojot kustīgumu, spēku un ikdienas funkciju.

Steidzama medicīniska izvērtēšana nepieciešama, ja parādās urīnpūšļa vai zarnu darbības traucējumi, nejutīgums starpenes rajonā vai strauji progresējošs kāju vājums.

Atveseļošanās temps katram cilvēkam atšķiras. Rehabilitācijas mērķis nav tikai mazināt sāpes, bet palīdzēt cilvēkam atgūt spēju droši strādāt, kustēties un sportot bez nevajadzīgām bailēm no mugurkaula slodzes.

Izmantotā literatūra

National Institute for Health and Care Excellence. Low back pain and sciatica in over 16s: assessment and management. NICE Guideline NG59.

World Federation of Neurosurgical Societies Spine Committee. The role of conservative treatment in lumbar disc herniations: WFNS Spine Committee recommendations. World Neurosurgery: X. 2024;22:100277.

Xie L, Dong C, Fang H, et al. Prevalence, clinical predictors, and mechanisms of resorption in lumbar disc herniation: a systematic review. Orthopedic Reviews. 2024;16:121399.

Brinjikji W, Diehn FE, Jarvik JG, et al. MRI findings of disc degeneration are more prevalent in adults with low back pain than in asymptomatic controls. AJNR Am J Neuroradiol. 2015;36(12):2394–2399.

American Association of Neurological Surgeons. Herniated Disc. Updated 2024.

Yan M, et al. Prediction and mechanisms of spontaneous resorption in lumbar disc herniation: narrative review. Spine Surgery and Related Research. 2024;8(3):235–242.

📖 Muguras josta fiziskam darbam – praktisks ceļvedis izvēlei un lietošanai

📖 Sāpes kakla daļā – kā var palīdzēt fizioterapija?

📖 Vingrojumi muguras lejasdaļas sāpēm: spēks, kustīgums un praktiski piemēri

📖 Nespecifiskas muguras lejasdaļas sāpes: ko darīt un kā palīdz fizioterapija?

Vai pēc diska trūces diagnozes visu atlikušo dzīvi jāizvairās no smagumu celšanas?

Aigars Caune
Fizioterapeits

Nē. Vairumam cilvēku nav nepieciešams visu dzīvi izvairīties no celšanas, pietupieniem vai spēka treniņiem. Akūtajā periodā slodze var būt īslaicīgi jāsamazina, īpaši tad, ja tā būtiski pastiprina sāpes kājā vai nerva simptomus.

Kad simptomi stabilizējas, celšanu iespējams pakāpeniski atjaunot. Sākumā izmanto mazāku svaru, kontrolētu kustības amplitūdu un pietiekamu atpūtu. Vēlāk slodzi palielina atbilstoši cilvēka darbam, ikdienas vajadzībām vai sporta mērķiem. Mugurkauls nav jāpasargā no jebkuras slodzes. Tam pakāpeniski jāatgūst spēja slodzi panest.

Vairāk rakstu par rehabilitāciju

Interesē vairāk informācijas par rehabilitāciju? Apskatiet mūsu rehabilitācijas ceļvedi, kur atradīsiet rakstus par atveseļošanos pēc traumām un operācijām, rehabilitācijas vingrinājumiem, fizioterapeitu ieteikumiem un ceļu uz drošu atgriešanos ikdienas aktivitātēs un sportā.

Apskatīt rehabilitācijas ceļvedi