Vingrojumi muguras lejasdaļas sāpēm: spēks, kustīgums un praktiski piemēri

Vingrojumi muguras lejasdaļas sāpēm: spēks, kustīgums un praktiski piemēri

Vingrošana ir viena no svarīgākajām aktīvas rehabilitācijas sastāvdaļām nespecifisku muguras lejasdaļas sāpju gadījumā, īpaši tad, ja sāpes ir ieilgušas, atkārtojas vai pēc akūtā saasinājuma nepieciešams atjaunot spēku un pārliecību kustībā. Taču nav viena universāla vingrojumu komplekta, kas būtu piemērots visiem muguras sāpju gadījumiem.

Dažiem cilvēkiem sākumā vairāk palīdz regulāra staigāšana un vieglas kustības, citiem nepieciešama pakāpeniska rumpja, gūžu un kāju spēka atjaunošana. Vēl citos gadījumos būtiski ir atgūt kustību amplitūdu vai spēju droši noliekties, pietupties, celt svaru un atgriezties sportā.

Šajā rakstā apskatītie vingrojumi ir praktiski piemēri pieaugušajiem ar nespecifiskām muguras lejasdaļas sāpēm. Tie nav paredzēti kā ārstēšanas protokols ikvienai mugurkaula diagnozei. Ja vispirms vēlaties saprast, kas ir nespecifiskas muguras sāpes, kad nepieciešama medicīniska izvērtēšana un kāda ir pierādījumos balstīta ārstēšanas pieeja, skatiet rakstu “Nespecifiskas muguras lejasdaļas sāpes: ko darīt un kā palīdz fizioterapija?”.

Kā vingrošana var palīdzēt muguras lejasdaļas sāpju gadījumā?

Regulāra vingrošana var palīdzēt uzlabot funkciju, palielināt fizisko kapacitāti un mazināt sāpes, īpaši hronisku nespecifisku muguras lejasdaļas sāpju gadījumā. Tomēr efekts nav saistīts ar vienu “pareizo” vingrojumu vai vienas konkrētas muskuļu grupas aktivizēšanu.

Vingrošanas terapijas galvenie mērķi var būt:

  • pakāpeniski palielināt muguras, rumpja, gūžu un kāju spēka kapacitāti;
  • uzlabot izturību un spēju ilgāk panest ikdienas vai darba slodzi;
  • atjaunot kustību amplitūdu, ja konkrētas kustības kļuvušas ierobežotas vai izvairītas;
  • uzlabot kustību kontroli sarežģītākos uzdevumos;
  • mazināt bailes no kustības un atjaunot pārliecību par muguras spēju kustēties;
  • pakāpeniski sagatavot cilvēku darbam, sportam vai citai viņam svarīgai aktivitātei.

2021. gada Cochrane pārskatā secināts, ka vingrošanas terapija hronisku muguras lejasdaļas sāpju gadījumā, visticamāk, samazina sāpes salīdzinājumā ar neārstēšanu, parasto aprūpi vai placebo. Savukārt klīniskās vadlīnijas uzsver, ka var izmantot vairākus vingrošanas veidus — vispārēju spēka treniņu, rumpja spēka un izturības vingrojumus, aerobas aktivitātes, kustību kontroles vingrojumus un citas strukturētas programmas.

Tas nozīmē, ka rehabilitācijas mērķis nav atrast perfektu vingrojumu. Svarīgāk ir izvēlēties panesamu sākuma slodzi un to pakāpeniski progresēt.

Akūtas un ilgstošas muguras sāpes nav viens un tas pats

Ja muguras sāpes sākušās pavisam nesen un ir izteiktas, nav nepieciešams uzreiz izpildīt pilnu spēka programmu. Akūtā periodā svarīgāk parasti ir saglabāt panesamu ikdienas kustību, regulāri mainīt pozas, īsi pastaigāties un pakāpeniski atgriezties pie ierastās aktivitātes.

Specifiska vingrošanas programma akūtu nespecifisku muguras sāpju gadījumā nav pierādīta kā būtiski labāka par citiem konservatīvas aprūpes veidiem. Savukārt, ja sāpes kļūst ilgstošas vai atkārtojas, strukturēta fiziskā slodze kļūst arvien nozīmīgāka.

Tāpēc zemāk aprakstītos vingrojumus nevajadzētu uztvert kā “pirmās palīdzības komplektu” katram akūtam muguras sāpju gadījumam. Tie ir piemēri, kā pakāpeniski atjaunot spēku, kustīgumu un kustību kontroli, kad konkrētās kustības ir panesamas.

Kāpēc spēka vingrojumi var palīdzēt?

Muguras sāpju rehabilitācijā joprojām bieži tiek lietots apgalvojums, ka sāpes rodas “vājas korsetes” dēļ. Tas ir pārāk vienkāršots skaidrojums. Daudziem cilvēkiem ar muguras sāpēm nav viena konkrēta vāja muskuļa, kura nostiprināšana automātiski atrisinās problēmu.

Tomēr spēka vingrojumi ir vērtīgi, jo tie palīdz pakāpeniski palielināt organisma spēju radīt un panest slodzi. Pietupiens, tiltiņš, balsta pozīcija un citi vingrojumi trenē ne tikai muguru, bet arī gūžas, kājas un rumpi kā vienotu sistēmu.

Spēka treniņa mērķis var būt:

  • vieglāk piecelties, pietupties un celt priekšmetus;
  • palielināt rumpja un gūžu izturību;
  • mazināt nogurumu fiziska darba laikā;
  • atjaunot spēju trenēties ar lielāku ārējo slodzi;
  • uzlabot pārliecību kustībās, no kurām cilvēks iepriekš izvairījies sāpju dēļ.

Nav nepieciešams visu mūžu veikt tikai “rehabilitācijas vingrojumus”. Ja simptomi ir stabili, ilgtermiņa mērķis var būt pāreja uz parastu, progresīvu spēka treniņu.

Kā palīdz mobilitātes vingrojumi?

Mobilitātes vingrojumi var palīdzēt atgūt komfortablu kustību amplitūdu un samazināt sajūtu, ka mugura ir stīva vai kustība ir “bīstama”. Taču lielāka lokanība pati par sevi nav muguras sāpju ārstēšanas mērķis.

Kaķa–govs kustība, viena vai abu ceļu pievilkšana pie krūtīm var būt noderīga, ja cilvēkam šīs kustības ir patīkamas un pēc tām kļūst vieglāk kustēties. Ja konkrēta kustība atkārtoti palielina sāpes, izraisa izstarošanu uz kāju vai būtiski pasliktina funkciju, nav nepieciešams to turpināt tikai tāpēc, ka tā tiek uzskatīta par “labu muguras stiepšanu”.

Mobilitātei jāpalīdz atgriezties pie nepieciešamās kustības, nevis jācenšas sasniegt maksimālu amplitūdu par katru cenu.

Kā saprast, vai vingrojuma slodze ir piemērota?

Neliels diskomforts vingrojuma laikā ne vienmēr nozīmē, ka mugurai tiek nodarīts kaitējums. Vienlaikus nav viena universāla sāpju skaitļa, kuru drīkstētu izmantot visiem cilvēkiem.

Praktiski vērtējiet:

  • vai kustību varat izpildīt kontrolēti;
  • vai sāpes vingrojuma laikā strauji nepieaug;
  • vai pēc vingrojuma nav jauna izteikta izstarojuma uz kāju;
  • vai dažu stundu laikā simptomi atgriežas ierastajā līmenī;
  • vai nākamajā dienā nav ilgstošas un būtiskas pasliktināšanās.

Ja slodze ir par lielu, nav obligāti pilnībā jāatsakās no vingrojuma. Var samazināt kustības amplitūdu, atkārpojumu skaitu, noturēšanas laiku vai ārējo pretestību.

Praktiski vingrojumi muguras lejasdaļas rehabilitācijai

Zemāk redzamie vingrojumi trenē dažādas īpašības — vispārēju kāju un gūžu spēku, rumpja izturību, kustību kontroli, līdzsvaru un mugurkaula kustīgumu. Nav nepieciešams visus vingrojumus izpildīt vienā treniņā. Izvēlieties tos, kas atbilst konkrētajam mērķim un ir panesami.

1. Līdzsvars uz vienas kājas ar ceļa pacelšanu

Nostājieties uz vienas kājas, otru celi paceliet aptuveni gūžas augstumā un rokas izstiepiet virs galvas. Saglabājiet stabilu atbalsta pēdu un izvairieties no izteiktas ķermeņa sasvēršanās uz sāniem.

1. Līdzsvars uz vienas kājas ar ceļa pacelšanu

Ko trenē? Vingrojums izaicina vienas kājas līdzsvaru, gūžas un rumpja kustību kontroli. Tas nav specifisks “muguras sāpju vingrojums”, taču var būt noderīgs, ja rehabilitācijas mērķis ir atgriezties pie gaitas, skriešanas vai citām vienas kājas slodzēm.

Sākuma deva: 15–30 sekundes katrai kājai vai 5–8 kontrolētas ceļa pacelšanas reizes. Ja līdzsvars ir grūts, ar vienu roku pieturieties pie sienas vai balsta.

2. Pietupiens

Nostājieties ar pēdām aptuveni gurnu vai plecu platumā. Virziet gurnus nedaudz atpakaļ un salieciet ceļus, nolaižoties tik dziļi, cik varat izpildīt kontrolēti un panesami. Pēc tam spiediet pēdas grīdā un atgriezieties stāvus.

2. Pietupiens

Ko trenē? Pietupiens ir funkcionāls kāju, gūžu un rumpja spēka vingrojums. Tas palīdz trenēt kustību, kas nepieciešama, pieceļoties no krēsla, nolaižoties zemāk vai ceļot priekšmetus no zemāka augstuma.

Nav vienas obligātas “perfektas” muguras pozīcijas. Svarīgi, lai izvēlētā kustība ir kontrolējama un slodze tiek progresēta pakāpeniski.

Sākuma deva: 2–3 piegājieni pa 8–12 atkārtojumiem. Ja dziļāks pietupiens palielina simptomus, sākumā izmantojiet mazāku amplitūdu vai pietupienu līdz krēslam.

3. Mazais tiltiņš

Guļus uz muguras salieciet ceļus un novietojiet pēdas uz grīdas. Viegli sasprindziniet sēžas muskuļus un paceliet iegurni, līdz pleci, gurni un ceļi veido aptuveni vienu līniju. Augšējā pozīcijā īsi apstājieties un kontrolēti nolaidieties.

3. Mazais tiltiņš

Ko trenē? Vingrojums noslogo gūžas ekstenzorus, īpaši sēžas muskulatūru, un vienlaikus prasa rumpja kontroli. Tas var būt labs pārejas vingrojums pirms smagākiem gūžas ekstenzijas un kāju spēka vingrojumiem.

Sākuma deva: 2–3 piegājieni pa 8–15 atkārtojumiem. Vēlāk var palielināt atkārtojumu skaitu, pievienot ārējo pretestību vai pāriet uz sarežģītāku variantu.

4. Balsta pozīcija uz apakšdelmiem

Atbalstieties uz apakšdelmiem un pēdu pirkstgaliem. Saglabājiet ķermeni stabilā pozīcijā un elpojiet brīvi. Nav nepieciešams maksimāli ievilkt vēderu vai ar spēku “nofiksēt” mugurkaulu.

4. Balsta pozīcija uz apakšdelmiem

Ko trenē? Balsta pozīcija galvenokārt trenē rumpja muskulatūras izometrisko izturību. Tā var palīdzēt palielināt spēju noturēt rumpi zem slodzes, taču nav obligāts vingrojums visiem cilvēkiem ar muguras sāpēm.

Ja pilnu balstu nevarat izpildīt kontrolēti, var sākt ar balstu uz apakšdelmiem un ceļiem. Ceļi paliek uz paklāja, bet gurnus virza uz priekšu tā, lai no ceļiem līdz pleciem veidotos aptuveni taisna līnija. Tas būtiski samazina slodzi, vienlaikus saglabājot rumpja izturības treniņa principu. Vēl vieglāks variants ir balsts ar apakšdelmiem vai rokām pret galdu, solu vai citu paaugstinātu virsmu.

Sākuma deva: 2–4 noturējumi pa 10–30 sekundēm. Ja pilna pozīcija ir par grūtu, balstu var veikt ar ceļiem uz grīdas vai ar rokām uz paaugstinājuma.

5. Muguras pacelšana guļus uz vēdera

Guļus uz vēdera izstiepiet rokas uz priekšu. No šīs pozīcijas viegli aktivizējiet muguras un sēžas muskulatūru un paceliet rokas un krūškurvja augšdaļu tikai nelielā, komfortablā amplitūdā. Nav nepieciešams celties pēc iespējas augstāk vai izteikti ieliekt muguras lejasdaļu.

5. Muguras pacelšana guļus uz vēdera

Ko trenē? Šis vingrojums palielina slodzi muguras ekstenzoru muskulatūrai un var būt viens no veidiem, kā pakāpeniski atjaunot muguras muskuļu izturību.

Sākuma deva: 2 piegājieni pa 6–10 kontrolētiem atkārtojumiem vai īsi 3–5 sekunžu noturējumi.

Ja muguras ekstenzijas kustības atkārtoti palielina sāpes vai rada izteiktu izstarojumu uz kāju, izvēlieties citu vingrojumu un, ja nepieciešams, konsultējieties ar fizioterapeitu.

6. Diagonālā rokas un kājas iztaisnošana jeb Bird Dog

Sāciet četrrāpus. Lēni izstiepiet vienu roku uz priekšu un pretējo kāju atpakaļ. Centieties saglabāt rumpi salīdzinoši stabilu un izvairīties no izteiktas iegurņa rotācijas. Atgriezieties sākuma pozīcijā un atkārtojiet uz otru pusi.

6. Diagonālā rokas un kājas iztaisnošana jeb Bird Dog

Ko trenē? Bird Dog trenē rumpja kustību kontroli laikā, kad kustas roka un kāja. Tas vienlaikus iesaista gūžu un muguras muskulatūru un ir viegli progresējams no īsa noturējuma līdz lielākai slodzei.

Sākuma deva: 2–3 piegājieni pa 5–8 atkārtojumiem katrai pusei, augšējā pozīcijā noturot 2–5 sekundes.

7. Abu ceļu pievilkšana pie krūtīm

Guļus uz muguras salieciet abas kājas un lēni pievelciet ceļus krūškurvja virzienā. Rokas novietojiet ap apakšstilbiem vai aiz augšstilbiem un turiet tikai tik lielu amplitūdu, kas jūtas komfortabli. Nav nepieciešams ar spēku pievilkt ceļus pēc iespējas tuvāk.

7. Abu ceļu pievilkšana pie krūtīm

Ko trenē? Šī kustība rada muguras lejasdaļas un gūžu fleksiju. Dažiem cilvēkiem tā var īslaicīgi mazināt stīvuma sajūtu un padarīt kustību komfortablāku, bet tā nav universāli piemērota visiem muguras sāpju veidiem.

Sākuma deva: 3–5 mierīgas elpas vai 15–30 sekunžu noturējums. Ja fleksijas pozīcija palielina sāpes vai izstarojumu uz kāju, vingrojumu nevajag turpināt.

8. Viena ceļa pievilkšana pie krūtīm

Guļus uz muguras vienu celi lēni pievelciet krūškurvja virzienā, kamēr otra kāja paliek iztaisnota. Turiet kustību vieglu un nevelciet celi ar spēku. Pēc tam atkārtojiet uz otru pusi.

8. Viena ceļa pievilkšana pie krūtīm

Ko trenē? Vingrojums rada gūžas fleksiju un kontrolētu muguras lejasdaļas saliekšanās kustību. Tas var būt noderīgs, ja šī kustība ir patīkama un palīdz atgūt kustību amplitūdu.

Sākuma deva: 5–8 lēni atkārtojumi katrai pusei vai 15–20 sekunžu viegls noturējums.

9. Kaķa–govs kustība (Cat–Cow Stretch)

Sāciet četrrāpus. Lēni noapaļojiet muguru, virzot krūškurvi un iegurni fleksijas virzienā. Pēc tam kontrolēti pārejiet pretējā virzienā, viegli iztaisnojot un ieliecot muguru. Kustībai jābūt mierīgai, nevis maksimālai.

9. Kaķa–govs kustība (Cat–Cow Stretch)

9. Kaķa–govs kustība (Cat–Cow Stretch)

Ko trenē? Kaķa–govs vingrojums ļauj mugurkaulam kontrolēti kustēties fleksijas un ekstenzijas virzienā. Tas var būt noderīgs cilvēkiem, kuri jūtas stīvi vai pēc sāpju epizodes kļuvuši piesardzīgi pret muguras kustībām.

Sākuma deva: 6–12 lēni cikli. Izvēlieties tādu kustības amplitūdu, kas jūtas komfortabli.

Kā no šiem vingrojumiem izveidot vienkāršu programmu?

Nav nepieciešams vienā treniņā izpildīt visus vingrojumus. Vienkārša sākuma programma cilvēkam ar stabilām nespecifiskām muguras sāpēm var apvienot vienu mobilitātes, divus vai trīs spēka un vienu kustību kontroles vingrojumu.

Mērķis Piemēri Iespējama sākuma deva
Kustīgums Kaķa–govs kustība, viena vai abu ceļu pievilkšana pie krūtīm 6–12 lēni atkārtojumi vai 15–30 sekunžu noturējums
Gūžu un kāju spēks Pietupiens, mazais tiltiņš 2–3 × 8–12 atkārtojumi
Rumpja spēks un izturība Balsta pozīcija, Bird Dog, vēdera guļus ekstenzoru vingrojums 2–3 piegājieni atbilstoši vingrojumam
Līdzsvars un kustību kontrole Stāja uz vienas kājas ar ceļa pacelšanu 15–30 sekundes katrai pusei

Spēka vingrojumus var sākt veikt 2–3 reizes nedēļā, starp sesijām atstājot laiku atjaunošanai. Mobilitātes vingrojumus var izmantot biežāk, ja tie uzlabo pašsajūtu. Šie skaitļi ir praktisks sākumpunkts, nevis obligāts protokols — slodze jāpielāgo cilvēka pašreizējai kapacitātei.

Kā vingrojumus progresēt?

Ja vairākas sesijas pēc kārtas vingrojums ir viegls un nerada būtisku simptomu pieaugumu, progresiju var veidot ar vienu no šiem paņēmieniem:

  • palielināt atkārpojumu skaitu;
  • palielināt noturēšanas laiku;
  • pievienot papildu piegājienu;
  • palielināt kustības amplitūdu;
  • pievienot ārējo pretestību;
  • izvēlēties vienas kājas vai citādi sarežģītāku variantu;
  • pakāpeniski pāriet uz kustībām, kas līdzinās konkrētajam darbam vai sportam.

Piemēram, pietupienu ar ķermeņa svaru vēlāk var aizstāt ar pietupienu ar hanteli, bet mazo tiltiņu — ar gūžas ekstenzijas vingrojumu ar lielāku ārējo pretestību. Rehabilitācijas mērķis nav gadiem palikt pie vienas un tās pašas vieglās programmas.

Kurus vingrojumus izvēlēties — spēka vai mobilitātes?

Daudziem cilvēkiem noder abu veidu vingrojumi, bet to proporcija ir atkarīga no problēmas. Ja cilvēks kustas brīvi, bet nogurst un jūtas vājš fiziskā darbā, lielāka prioritāte var būt spēka un izturības treniņam. Ja pēc sāpju epizodes konkrētas kustības kļuvušas izteikti ierobežotas vai cilvēks no tām izvairās, sākumā var būt lietderīgi vairāk izmantot kontrolētas mobilitātes kustības.

Svarīgi saprast, ka mobilitātes vingrojumi nenozīmē, ka mugurkauls ir “iestrēdzis”, bet spēka vingrojumi nenozīmē, ka mugura iepriekš bijusi “nestabila”. Tie ir vienkārši dažādi veidi, kā pakāpeniski uzlabot kustību toleranci un fizisko kapacitāti.

Kad vingrojumus pārtraukt un meklēt palīdzību?

Šis raksts nav piemērots pašvadītai rehabilitācijai, ja parādās pazīmes, kas var liecināt par nopietnāku problēmu. Steidzami meklējiet medicīnisku palīdzību, ja muguras sāpēm pievienojas jauni urīna vai vēdera izejas kontroles traucējumi, nejutīgums starpenes apvidū vai strauji progresējošs kājas vājums.

Fizioterapeita vai ārsta izvērtējums ir ieteicams arī tad, ja:

  • vingrošanas laikā parādās jaunas un progresējošas sāpes, kas izstaro pa kāju;
  • rodas nejutīgums vai spēka samazināšanās;
  • sāpes sākās pēc nozīmīgas traumas;
  • simptomi vairāku nedēļu laikā neuzlabojas;
  • nav skaidrs, kuri vingrojumi konkrētajā situācijā ir piemēroti.

Ja ir aizdomas par nerva saknītes kairinājumu vai diska problēmu, plašāk par simptomiem un izvērtēšanu lasiet rakstā par mugurkaula diska trūci.

Kopsavilkums

Vingrojumi var būt nozīmīga nespecifisku muguras lejasdaļas sāpju rehabilitācijas daļa, īpaši ilgstošu vai atkārtotu sāpju gadījumā. Taču nav viena universāla vingrojuma, kas būtu labākais visiem.

Spēka vingrojumi palīdz pakāpeniski palielināt rumpja, gūžu un kāju fizisko kapacitāti. Mobilitātes vingrojumi var palīdzēt atgūt komfortablu kustību amplitūdu un pārliecību kustībā. Kustību kontroles un līdzsvara vingrojumi var būt noderīgi, ja tie atbilst cilvēka funkcionālajām prasībām.

Visvērtīgākā programma ir tā, kuru iespējams regulāri izpildīt un pakāpeniski progresēt. Ja vingrojumi kļūst viegli, slodzei laika gaitā ir jāaug — ar lielāku pretestību, atkārpojumiem, sarežģītāku kustību vai atgriešanos pie reālām darba un sporta prasībām.

Izmantotā literatūra

George SZ, Fritz JM, Silfies SP, et al. Interventions for the Management of Acute and Chronic Low Back Pain: Revision 2021. J Orthop Sports Phys Ther. 2021;51(11):CPG1–CPG60.

Hayden JA, Ellis J, Ogilvie R, et al. Exercise therapy for chronic low back pain. Cochrane Database Syst Rev. 2021;9:CD009790.

World Health Organization. WHO guideline for non-surgical management of chronic primary low back pain in adults in primary and community care settings. Geneva: WHO; 2023.

National Institute for Health and Care Excellence. Low back pain and sciatica in over 16s: assessment and management. NICE Guideline NG59.

IJzelenberg W, et al. Exercise Therapy for Treatment of Acute Non-specific Low Back Pain. Cochrane Database Syst Rev. 2024.

Saistītie raksti

📖 Nespecifiskas muguras lejasdaļas sāpes: ko darīt un kā palīdz fizioterapija?

📖 Mugurkaula diska trūce – ko darīt, ja tā radusies?

📖 Ergonomika repetitīvas pārslodzes traumu gadījumā

📖 Muguras josta pie jostas daļas sāpēm – kad palīdz?

Kas muguras sāpju gadījumā ir svarīgāk — stiepšana vai spēka vingrojumi?

Aigars Caune
Fizioterapeits

Nevienu no tiem nevajadzētu uzskatīt par universāli svarīgāku. Ja cilvēkam konkrētas kustības kļuvušas stīvas vai rodas nedrošība tās izpildīt, sākumā var palīdzēt vienkāršas un kontrolētas mobilitātes kustības. Savukārt ilgtermiņā bieži būtiski ir pakāpeniski palielināt spēku un spēju panest ikdienas, darba vai sporta slodzi.

Mērķis nav tikai padarīt muguru lokanāku vai “stabilāku”. Svarīgāk ir atjaunot spēju droši noliekties, pietupties, pacelt nepieciešamo svaru, staigāt, strādāt un sportot. Vingrojumi ir instruments, ar kuru šo fizisko kapacitāti var pakāpeniski atjaunot un palielināt.

Ieteicamie produkti

-18%
Original price was: 10,90 €.Current price is: 8,90 €.
-14%
Original price was: 115,00 €.Current price is: 99,00 €.
-10%
Original price was: 26,00 €.Current price is: 23,50 €.
-14%
Original price was: 34,99 €.Current price is: 29,99 €.

Vairāk rakstu par rehabilitāciju

Interesē vairāk informācijas par rehabilitāciju? Apskatiet mūsu rehabilitācijas ceļvedi, kur atradīsiet rakstus par atveseļošanos pēc traumām un operācijām, rehabilitācijas vingrinājumiem, fizioterapeitu ieteikumiem un ceļu uz drošu atgriešanos ikdienas aktivitātēs un sportā.

Apskatīt rehabilitācijas ceļvedi

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *