TENS vai EMS – kāda ir atšķirība un kuru izvēlēties?

Izvēloties elektrostimulācijas ierīci, produktu aprakstos bieži redzami saīsinājumi TENS, EMS, NMES vai STIM. No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka tās ir līdzīgas programmas ar atšķirīgu intensitāti, taču patiesībā to galvenais mērķis būtiski atšķiras.

TENS galvenokārt izmanto sāpju sajūtas īslaicīgai mazināšanai, savukārt EMS jeb NMES izmanto muskuļu aktivizēšanai un kontrolētas muskuļa kontrakcijas izraisīšanai. Tāpēc jautājums nav par to, kura metode ir “spēcīgāka”, bet gan – kuru funkciju konkrētajā situācijā nepieciešams sasniegt.

Ja nepieciešama tikai simptomātiska sāpju mazināšana, sarežģīta sporta elektrostimulācijas ierīce var nebūt vajadzīga. Savukārt, ja pēc traumas vai operācijas nepieciešams aktivizēt vāji strādājošu muskuli, ar vienkāršu TENS ierīci šo uzdevumu nevarēs pilnvērtīgi veikt.

Šajā rakstā apskatīsim TENS un EMS atšķirību, to pielietojumu rehabilitācijā un sportā, kā arī galvenos kritērijus, pēc kuriem izvēlēties elektrostimulatoru.

Kas ir TENS?

TENS ir saīsinājums no transcutaneous electrical nerve stimulation jeb transkutānās elektriskās nervu stimulācijas.

Procedūras laikā uz ādas novietoti elektrodi pārraida elektriskus impulsus, kas galvenokārt stimulē jušanas nervu šķiedras. Lietotājs parasti jūt izteiktu, bet komfortablu tirpšanu. Parastā TENS sāpju mazināšanas programmā redzama muskuļa kontrakcija nav galvenais mērķis.

TENS var izmantot kā papildlīdzekli īslaicīgai sāpju kontrolei, piemēram, lai cilvēkam būtu vieglāk kustēties, vingrot vai veikt rehabilitācijas uzdevumus.

TENS:

• galvenokārt ietekmē sāpju uztveri;
• neatjauno bojātus audus;
• nav paredzēts muskuļu spēka palielināšanai;
• nepalīdz vienādi visiem cilvēkiem;
• jāizmanto kā daļa no plašāka ārstēšanas vai pašaprūpes plāna.

Plašāk par TENS darbības principiem, procedūras ilgumu, intensitāti un drošību lasiet rakstā TENS terapija sāpju mazināšanai – kā to lietot droši un efektīvi?

Kas ir EMS un NMES?

EMS nozīmē elektrisko muskuļu stimulāciju (electrical muscle stimulation), savukārt NMES nozīmē neiromuskulāro elektrisko stimulāciju (neuromuscular electrical stimulation).

Ikdienas produktu aprakstos abus terminus bieži izmanto līdzīgā nozīmē. Klīniskajā rehabilitācijā precīzāks termins parasti ir NMES, jo elektriskais impulss stimulē motoros nervus un izraisa kontrolētu muskuļa kontrakciju.

Atkarībā no ražotāja ierīcē šāda funkcija var būt apzīmēta kā:

• EMS;
• NMES;
• NMS;
• STIM;
• muscle stimulation;
• strength, resistance, endurance vai rehabilitation programma.

Tāpēc, izvēloties elektrostimulatoru, nevajadzētu paļauties tikai uz programmas nosaukumu. Svarīgāk ir saprast, kādam mērķim konkrētā programma un ierīce ir paredzēta.

EMS/NMES laikā stimulācijas intensitāte parasti tiek palielināta tik daudz, lai iegūtu skaidri redzamu un kontrolētu mērķa muskuļa kontrakciju. To var izmantot muskuļa aktivizēšanai, neiromuskulārai pārmācīšanai vai kā papildinājumu spēka rehabilitācijai.

TENS un EMS atšķirība – īss salīdzinājums

Kritērijs	TENS	EMS / NMES
Galvenais mērķis	Sāpju sajūtas īslaicīga mazināšana	Muskuļa aktivizēšana un kontrakcija
Galvenais stimulācijas mērķis	Jušanas nervu šķiedras	Motorie nervi un muskulis
Redzama muskuļa kontrakcija	Parasti nav nepieciešama	Parasti nepieciešama
Sajūta	Spēcīga, bet komfortabla tirpšana	Pulsējoša sajūta un muskuļa saraušanās
Tipisks pielietojums	Sāpju simptomu kontrole	Muskuļu aktivizācija, rehabilitācija, spēka treniņa papildinājums
Elektrodu novietojums	Ap sāpīgo zonu	Uz konkrētā muskuļa un motorā punkta zonas
Vai aizstāj vingrošanu?	Nē	Nē

Kad izvēlēties TENS?

Vienkārša TENS ierīce var būt piemērota, ja galvenais mērķis ir sāpju simptomu kontrole un nav nepieciešama specifiska muskuļu stimulācija.

TENS var apsvērt, ja:

• galvenā problēma ir sāpes, nevis muskuļu aktivizācijas traucējumi;
• vēlaties vienkāršu mājas lietošanai paredzētu ierīci;
• nav nepieciešamas sporta vai spēka stimulācijas programmas;
• TENS palīdz vieglāk veikt ikdienas aktivitātes vai rehabilitācijas vingrojumus;
• sāpju iemesls ir zināms un nav nepieciešama cita neatliekama medicīniska ārstēšana.

2022. gada meta-TENS sistemātiskajā pārskatā tika analizēts 381 randomizēts pētījums. Kopumā pietiekami spēcīga, bet komfortabla TENS stimulācija procedūras laikā vai tūlīt pēc tās bija saistīta ar zemāku sāpju intensitāti nekā placebo. Tomēr tas nenozīmē, ka TENS vienādi palīdz visām diagnozēm vai nodrošina ilgtermiņa ārstniecisku efektu.

Praktiski tas nozīmē, ka TENS vislabāk uztvert kā iespējamu simptomu kontroles palīglīdzekli, nevis kā sāpju cēloņa ārstēšanu.

Kad izvēlēties EMS vai NMES?

EMS/NMES kļūst aktuālāks, ja problēma nav tikai sāpes, bet nepieciešams panākt konkrēta muskuļa kontrakciju.

Rehabilitācijā NMES var izmantot, piemēram:

• muskuļa aktivizācijas traucējumu gadījumā;
• pēc operācijas vai ilgstošas imobilizācijas;
• muskuļu spēka atjaunošanas programmā;
• neiromuskulārai pārmācīšanai;
• kā papildinājumu aktīviem spēka vingrojumiem;
• atsevišķās sporta sagatavošanas programmās.

Labs piemērs ir kvadricepsa vājums pēc ceļa operācijas. Sistemātiskos pētījumos NMES kā papildinājums tradicionālai rehabilitācijai var uzlabot kvadricepsa spēka atjaunošanos, lai gan ieguvuma lielums un klīniskā nozīme dažādiem pacientiem un protokoliem atšķiras.

Arī veseliem cilvēkiem pētījumos pēc EMS treniņiem novērots muskuļu spēka pieaugums, tomēr pētījumu protokoli ļoti atšķiras un nav pamata uzskatīt, ka elektrostimulācija būtu labāka par kvalitatīvi organizētu spēka treniņu.

EMS/NMES rehabilitācijā vislabāk darbojas kā papildinājums aktīvam darbam, nevis tā aizstājējs.

Ko izvēlēties, ja ir gan sāpes, gan muskuļa vājums?

Šādā situācijā praktiska var būt kombinēta TENS + EMS/NMES ierīce.

Piemēram, vienā rehabilitācijas posmā TENS programmu var izmantot sāpju simptomu kontrolei, bet atsevišķā procedūrā NMES programmu – konkrēta muskuļa aktivizēšanai.

Svarīgi saprast, ka abas funkcijas nav savstarpēji aizvietojamas. Tas, ka ierīce spēj radīt spēcīgu muskuļa kontrakciju, automātiski nepadara to par labāku TENS ierīci, un otrādi.

Fiziopreces.lv sortimentā labs piemērs ir NeuroTrac MultiTENS, kas apvieno TENS un muskuļu stimulācijas programmas, savukārt NeuroTrac REHAB vairāk orientēts uz TENS un STIM izmantošanu rehabilitācijā.

Kā izvēlēties elektrostimulatoru?

1. Vispirms nosakiet galveno mērķi

Tas ir svarīgākais izvēles kritērijs.

Galvenā vajadzība	Piemērotākais ierīces tips
Tikai sāpju simptomu kontrole	TENS ierīce
Sāpes + vienkārša muskuļu stimulācija	TENS + EMS/NMES ierīce
Rehabilitācija pēc traumas vai operācijas	TENS + NMES/STIM ar piemērotām rehabilitācijas programmām
Muskuļu aktivizācija un sporta treniņš	EMS/NMES orientēta ierīce
Klīnika vai profesionāla rehabilitācija	Profesionāla vairāku kanālu elektrostimulācijas sistēma

2. Pārbaudiet kanālu skaitu

Kanālu skaits nosaka, cik elektrodu pārus iespējams neatkarīgi izmantot.

Divi kanāli ir pietiekami daudzām mājas lietošanas situācijām – piemēram, vienas muskuļu grupas stimulēšanai vai četru elektrodu izvietošanai ap sāpīgu zonu.

Četri kanāli kļūst noderīgāki, ja nepieciešams vienlaikus stimulēt lielāku muskuļu laukumu, vairākas muskuļu grupas vai strādāt profesionālā vidē.

Vairāk kanālu automātiski nenozīmē labāku ierīci – mājas lietotājam tie var arī palikt neizmantoti.

3. Iepriekš iestatītas vai pielāgojamas programmas?

Mājas lietotājam parasti ērtākas ir skaidras, ražotāja sagatavotas programmas. Lietotājam nav obligāti pašam jāmaina impulsa frekvence, platums un darba/atpūtas attiecība, ja nav zināšanu par šo parametru nozīmi.

Pielāgojamas programmas vairāk noder fizioterapeitam vai pieredzējušam lietotājam, kurš vēlas izveidot konkrētam rehabilitācijas mērķim atbilstošu protokolu.

4. Mājas vai profesionālai lietošanai?

Vienkāršai mājas lietošanai nav obligāti nepieciešama klīnikas līmeņa četru kanālu sistēma ar desmitiem protokolu.

Savukārt fizioterapeitam var būt svarīgi:

• vairāki neatkarīgi kanāli;
• plašāk regulējami stimulācijas parametri;
• specifiskas rehabilitācijas programmas;
• iespēja vienlaikus strādāt ar lielākām muskuļu grupām;
• papildu tehnoloģijas un profesionālās funkcijas.

Profesionālai lietošanai paredzēto modeļu atšķirības plašāk apskatītas rakstā Chattanooga Rehab, Theta un Physio – profesionālo elektrostimulatoru salīdzinājums.

5. Pārbaudiet elektrodu saderību

Elektrostimulatora izmaksas nebeidzas ar pašas ierīces iegādi. Elektrodi ir patērējams materiāls un ar laiku zaudē lipīgumu un vadītspēju.

Pirms ierīces izvēles pārbaudiet:

• elektrodu savienojuma veidu;
• pieejamos elektrodu izmērus;
• nomaiņas elektrodu cenu un pieejamību;
• vai lielākiem muskuļiem iespējams izmantot lielāka izmēra elektrodus.

Nolietots vai daļēji atlīmējies elektrods var radīt nevienmērīgu un asāku stimulācijas sajūtu.

Kāda ierīce piemērota dažādiem mērķiem?

NeuroTrac TENS – vienkāršāka izvēle, ja galvenais mērķis ir TENS sāpju stimulācija un nav nepieciešamas muskuļu spēka programmas.

NeuroTrac MultiTENS – piemērots, ja nepieciešama gan TENS, gan vienkārša EMS/NMES funkcija vienā ierīcē.

NeuroTrac REHAB – vairāk orientēts uz rehabilitāciju, apvienojot TENS un STIM muskuļu stimulācijas iespējas.

NeuroTrac SPORTS XL – vairāk orientēts uz muskuļu stimulāciju, sportu, spēku, muskuļu aktivizāciju un atjaunošanās programmām.

Detalizētu šo modeļu salīdzinājumu skatiet rakstā NeuroTrac elektrostimulatori – modeļu salīdzinājums.

Vai vairāk programmu nozīmē labāku elektrostimulatoru?

Nē. Programmu skaits ir viens no vieglāk salīdzināmajiem tehniskajiem parametriem, tāpēc tas bieži tiek izmantots produktu mārketingā, taču praksē svarīgāks ir programmu pielietojums.

Ja cilvēkam nepieciešama tikai TENS terapija, kvalitatīva ierīce ar dažām piemērotām TENS programmām var būt daudz loģiskāka izvēle nekā dārgāks elektrostimulators ar desmitiem sporta programmu, kuras nekad netiks izmantotas.

Tāpat rehabilitācijas gadījumā svarīgāk par programmu skaitu ir:

• vai ierīce spēj izraisīt pietiekamu mērķa muskuļa kontrakciju;
• vai iespējams pareizi novietot elektrodus;
• vai programma atbilst rehabilitācijas mērķim;
• vai lietotājs spēj droši regulēt intensitāti;
• vai stimulācija tiek kombinēta ar atbilstošu aktīvu rehabilitāciju.

TENS un EMS elektrodu novietojums arī atšķiras

Pat izmantojot vienu un to pašu elektrostimulatoru, TENS un EMS elektrodi vienā ķermeņa zonā var būt jānovieto pilnīgi atšķirīgi.

TENS gadījumā elektrodus parasti izvieto tā, lai stimulācija aptvertu sāpīgo zonu.

EMS/NMES gadījumā elektrodi tiek novietoti uz stimulējamā muskuļa, bieži vien vienu no tiem cenšoties pozicionēt pie motorā punkta, kur ar mazāku intensitāti iespējams panākt izteiktāku muskuļa reakciju.

Piemēram, ceļa sāpju TENS procedūrā elektrodi var atrasties apkārt ceļa locītavai, savukārt kvadricepsa NMES procedūrā tie jānovieto uz augšstilba priekšējās daļas muskuļiem.

Praktiskas shēmas dažādām ķermeņa zonām skatiet rakstā TENS un EMS elektrodu novietojums – praktisks ceļvedis.

Kādai jābūt stimulācijas sajūtai?

TENS gadījumā

Parasti vajadzētu just:

• skaidri izteiktu tirpšanu;
• spēcīgu, bet komfortablu stimulāciju;
• vienmērīgu sajūtu zem un starp elektrodiem.

Stimulācijai nevajadzētu būt dedzinošai vai asi sāpīgai. Parastā TENS programmā nav nepieciešams panākt spēcīgu muskuļa kontrakciju.

EMS/NMES gadījumā

Mērķis parasti ir:

• redzama mērķa muskuļa kontrakcija;
• kontrolēta un panesama stimulācija;
• kontrakcija, kas iesaista nepieciešamo muskuli, nevis tikai rada nelielu raustīšanos zem elektroda.

Ja rehabilitācijas mērķis ir muskuļa spēks vai aktivizācija, ļoti zema intensitāte, kas izraisa tikai vieglu tirpšanu vai minimālu muskuļa raustīšanos, var būt nepietiekama.

Elektrostimulācijas drošība

TENS un EMS ierīču programmas, parametri un kontrindikācijas var atšķirties, tāpēc vienmēr jāievēro konkrētās ierīces lietošanas instrukcija.

Vispārīgi drošības principi:

• elektrodus novietojiet tikai uz tīras un veselas ādas;
• nepārvietojiet elektrodus, kamēr stimulācija ir ieslēgta;
• pirms elektrodu noņemšanas intensitāti samaziniet līdz nullei;
• neveidojiet strāvas ceļu pāri krūškurvim;
• nelieciet elektrodus uz kakla priekšējās vai sānu daļas;
• nelietojiet elektrodus uz atvērtām brūcēm vai izteikti kairinātas ādas;
• pārtrauciet procedūru, ja rodas asas sāpes, dedzināšana vai izteikts ādas kairinājums.

Ja ir implantēta elektroniska medicīniska ierīce, grūtniecība, epilepsija, nozīmīgi sirds ritma traucējumi, būtiski jušanas traucējumi vai cita sarežģīta veselības situācija, pirms elektrostimulācijas nepieciešams pārbaudīt konkrētās ierīces kontrindikācijas un konsultēties ar atbilstošu veselības aprūpes speciālistu.

Biežākās kļūdas, izvēloties TENS vai EMS

EMS tiek nopirkts tikai sāpju mazināšanai

Muskuļu stimulācijas programma nav tas pats, kas TENS. Ja vienīgais mērķis ir sāpju simptomu kontrole, iespējams, pietiek ar vienkāršāku TENS ierīci.

TENS tiek izmantots muskuļu stiprināšanai

Parastā TENS programma nav paredzēta pietiekami spēcīgas un atkārtotas muskuļa kontrakcijas radīšanai, lai to izmantotu kā muskuļu spēka treniņu.

Ierīce tiek izvēlēta tikai pēc programmu skaita

20 vai 30 programmas nav priekšrocība, ja nepieciešamas tikai divas vai trīs konkrētas funkcijas.

EMS intensitāte ir pārāk zema

Ja mērķis ir muskuļa aktivizācija, tikai viegla tirpšana bez skaidras muskuļa kontrakcijas parasti nesasniedz NMES galveno uzdevumu.

Elektrodi novietoti nepareizi

TENS elektrodu shēma ap sāpīgu locītavu nav piemērota, ja mērķis ir stimulēt konkrētu muskuli. EMS/NMES gadījumā jāatrod pozīcija, kurā stimulācija efektīvi aktivizē mērķa muskuļa masu.

Tiek izmantoti nolietoti elektrodi

Izžuvuši vai slikti pielīpoši elektrodi var radīt nepatīkamu un nevienmērīgu stimulāciju. Tos nepieciešams savlaicīgi nomainīt.

Biežāk uzdotie jautājumi par TENS un EMS

Vai EMS ir spēcīgāks par TENS?

Šīs metodes nav korekti salīdzināt pēc principa “stiprāks vai vājāks”. TENS galvenokārt stimulē jušanas nervu šķiedras, savukārt EMS/NMES mērķis ir aktivizēt motoros nervus un izraisīt muskuļa kontrakciju. Tās paredzētas atšķirīgiem uzdevumiem.

Vai TENS var stiprināt muskuļus?

Parastā TENS sāpju mazināšanas programma nav paredzēta muskuļu spēka palielināšanai. Ja mērķis ir muskuļa aktivizācija vai spēka rehabilitācija, jāizmanto tam paredzēta EMS/NMES programma.

Vai EMS var mazināt sāpes?

Dažās kombinētās ierīcēs ir gan muskuļu stimulācijas, gan sāpju vai atjaunošanās programmas. Tomēr, ja galvenais mērķis ir sāpju modulācija, jāizvēlas tieši TENS vai cita konkrētās ierīces sāpju programma, nevis nejauša spēka stimulācijas programma.

Vai TENS un EMS var izmantot vienā dienā?

Tas var būt iespējams, taču procedūras jāpielāgo konkrētajai ierīcei, ķermeņa zonai un rehabilitācijas mērķim. Vienmēr jāievēro ražotāja norādītie lietošanas ierobežojumi.

Vai TENS var lietot katru dienu?

Daudzas TENS ierīces var izmantot regulāri, ja to pieļauj lietošanas instrukcija un āda labi panes elektrodus. Tomēr procedūras biežums un ilgums jāpielāgo individuālajai reakcijai un ražotāja norādījumiem.

Vai EMS spēka programmu var izmantot katru dienu?

Intensīva NMES spēka stimulācija rada muskulim slodzi, tāpēc nav jēgas automātiski atkārtot smagu spēka programmu katru dienu. Slodze un atjaunošanās jāplāno līdzīgi kā citos spēka treniņa veidos un jāpielāgo rehabilitācijas posmam.

Vai mājas lietošanai vajadzīgi divi vai četri kanāli?

Daudzām lokālām mājas procedūrām pietiek ar divu kanālu ierīci. Četru kanālu sistēmas vairāk noder lielāku muskuļu grupu, vairāku zonu vai profesionālai stimulācijai.

Kopsavilkums – TENS vai EMS?

Galveno atšķirību var atcerēties ļoti vienkārši:

• TENS – galvenokārt sāpju sajūtas īslaicīgai mazināšanai.
• EMS/NMES – galvenokārt muskuļa aktivizēšanai un kontrakcijas radīšanai.

Ja nepieciešama tikai sāpju simptomu kontrole, vienkārša TENS ierīce bieži ir pietiekama. Ja rehabilitācijā jāatjauno arī muskuļa aktivizācija vai spēks, jāizvēlas ierīce ar EMS/NMES funkciju. Savukārt cilvēkam, kuram nepieciešamas abas iespējas, praktiskākais risinājums var būt kombinēta TENS + EMS/NMES ierīce.

Elektrostimulatoru nevajadzētu izvēlēties pēc tā, kuram modelim ir visvairāk programmu. Labākā ierīce ir tā, kuras funkcijas atbilst konkrētajam mērķim un kuru lietotājs spēj pareizi un droši izmantot.

Izmantotā literatūra

1. Johnson MI, Paley CA, Jones G, Mulvey MR, Wittkopf PG. Efficacy and safety of transcutaneous electrical nerve stimulation (TENS) for acute and chronic pain in adults: a systematic review and meta-analysis of 381 studies (the meta-TENS study). BMJ Open. 2022;12:e051073.
2. Nussbaum EL, Houghton P, Anthony J, Rennie S, Shay BL, Hoens AM. Neuromuscular Electrical Stimulation for Treatment of Muscle Impairment: Critical Review and Recommendations for Clinical Practice. Physiotherapy Canada. 2017;69(5):1–76.
3. Peng L, Wang K, Zeng Y, et al. Effect of Neuromuscular Electrical Stimulation After Total Knee Arthroplasty: A Systematic Review and Meta-Analysis of Randomized Controlled Trials. Frontiers in Medicine. 2021;8:779019.
4. Mukherjee S, Fok JR, van Mechelen W. Electrical Stimulation and Muscle Strength Gains in Healthy Adults: A Systematic Review. Journal of Strength and Conditioning Research. 2023;37(4):938–950.

Saistītie raksti

📖 TENS terapija sāpju mazināšanai – kā to lietot droši un efektīvi?

📖 TENS un EMS elektrodu novietojums – praktisks ceļvedis dažādām ķermeņa zonām

📖 NeuroTrac elektrostimulatori – modeļu salīdzinājums

📖 Compex elektrostimulācijas ierīces – FIT un SP modeļu salīdzinājums

Ja man ir gan sāpes, gan muskuļa vājums, vai labāk izvēlēties TENS + EMS ierīci?

Aigars Caune
Fizioterapeits

Ja mērķis ir tikai simptomātiski mazināt sāpes, vienkārša TENS ierīce bieži ir pilnīgi pietiekama. Kombinēta TENS + EMS/NMES ierīce kļūst noderīgāka, ja rehabilitācijas plānā nepieciešama arī konkrēta muskuļa aktivizēšana vai spēka atjaunošana.

Vairāk programmu automātiski nenozīmē labāku izvēli – svarīgāk ir, lai ierīces funkcijas atbilst konkrētajam mērķim un jūs zinātu, kā tās pareizi un droši lietot.

Vēlaties vairāk praktisku fizioterapeita ieteikumu?

Apskatiet mūsu fizioterapeita ieteikumu sadaļu, kur atradīsiet rakstus par sāpju mazināšanu, rehabilitāciju, elektrostimulāciju, vingrojumiem un drošu atgriešanos ikdienas vai sporta slodzē.

Skatīt fizioterapeita ieteikumus