TENS terapija sāpju mazināšanai – kā to lietot droši un efektīvi?

Sāpes var traucēt staigāt, strādāt, gulēt, vingrot un veikt ikdienas darbības. Atkarībā no sāpju iemesla ārstēšana var ietvert slodzes pielāgošanu, vingrojumus, medikamentus, fizioterapiju vai citas metodes. Viens no palīglīdzekļiem, ko dažkārt izmanto īslaicīgai simptomu mazināšanai, ir TENS terapija.

TENS jeb transkutānā elektriskā nervu stimulācija ir neinvazīva elektroterapijas metode. Neliela pārnēsājama ierīce caur uz ādas novietotiem elektrodiem pārraida vājus elektriskus impulsus, kas rada tirpšanas sajūtu un dažiem cilvēkiem īslaicīgi samazina sāpju intensitāti.

TENS neārstē visas sāpes un nenovērš to cēloni. Tas var būt papildinājums ārstēšanas plānam, nevis aizstājējs medicīniskai diagnostikai, kustībām, vingrojumiem vai ārsta nozīmētai ārstēšanai. TENS arī nepalīdz visiem cilvēkiem, tādēļ tā efektivitāte jāvērtē pēc individuālas simptomu reakcijas.

Mājas lietošanai pieejamas dažādas TENS un elektrostimulācijas ierīces, taču konkrētais modelis jāizvēlas pēc nepieciešamās funkcijas, nevis tikai programmu skaita.

Kas ir TENS?

Saīsinājums TENS veidots no angļu valodas termina transcutaneous electrical nerve stimulation – transkutānā elektriskā nervu stimulācija.

TENS ierīcei parasti ir:

• viens vai divi neatkarīgi kanāli;
• vadi;
• divi vai četri elektrodi;
• regulējama stimulācijas intensitāte;
• vairākas iepriekš sagatavotas programmas;
• taimeris vai ārstēšanas ilguma iestatījums.

Elektrodus novieto uz ādas netālu no sāpīgās zonas. Ieslēdzot ierīci, cilvēks parasti jūt vienmērīgu, pulsējošu vai mainīgu tirpšanu. Pareizi izvēlētas TENS programmas laikā sajūtai jābūt izteiktai, taču komfortablai un nesāpīgai.

Kā TENS var ietekmēt sāpes?

TENS darbības mehānisms nav izskaidrojams tikai ar vienu procesu. Elektriskā stimulācija aktivizē jušanas nervu šķiedras un var mainīt sāpju signālu apstrādi perifērajā un centrālajā nervu sistēmā.

Tiek uzskatīts, ka TENS var:

• īslaicīgi samazināt sāpju signālu pārvadi;
• aktivizēt organisma dabiskos sāpes nomācošos mehānismus;
• mainīt uzmanību, kas tiek pievērsta sāpīgajai zonai;
• dažiem cilvēkiem atvieglot kustību vai vingrojumu veikšanu.

Vienkāršoti to dažkārt skaidro ar „sāpju vārtu” principu: spēcīga, bet nesāpīga jušanas stimulācija var samazināt to, cik intensīvi nervu sistēma konkrētajā brīdī uztver sāpes. Tomēr TENS neizmaina bojātus audus un pats par sevi neārstē traumu, artrozi, nerva bojājumu vai citu diagnozi.

Vai TENS terapijas efektivitāte ir zinātniski pierādīta?

TENS pētījumu rezultāti ilgstoši ir bijuši pretrunīgi. Viens no iemesliem ir lielās atšķirības starp pētījumiem: izmantotas dažādas ierīces, programmas, intensitātes, elektrodu pozīcijas un procedūras ilgums. Daļā pētījumu stimulācija bijusi pārāk vāja, lai radītu nozīmīgu efektu.

Plašajā 2022. gada meta-TENS sistemātiskajā pārskatā tika apkopots 381 randomizēts pētījums ar vairāk nekā 24 000 dalībnieku. Analīzē tika konstatēts, ka stipra, bet nesāpīga TENS stimulācija procedūras laikā vai uzreiz pēc tās samazināja sāpju intensitāti vairāk nekā placebo. Pierādījumu ticamība salīdzinājumā ar placebo tika vērtēta kā vidēja, taču ilgtermiņa ietekme uz funkciju, dzīves kvalitāti un medikamentu lietošanu joprojām nav pietiekami skaidra.

Vienlaikus TENS nevajadzētu pasniegt kā universāli efektīvu terapiju. Piemēram, NICE vadlīnijas pašlaik neiesaka to regulāri izmantot nespecifisku muguras lejasdaļas sāpju, išiasa vai artrozes ārstēšanai, jo konkrēto diagnožu pētījumos nav iegūti pietiekami pārliecinoši pierādījumi par stabilu klīnisku ieguvumu.

Tāpēc praktiski TENS var uztvert kā izmēģināmu simptomu kontroles līdzekli:

• ja nav kontrindikāciju;
• ja sāpju iemesls ir zināms vai profesionāli izvērtēts;
• ja TENS palīdz vieglāk kustēties vai veikt rehabilitācijas uzdevumus;
• ja to neizmanto vienīgās nepieciešamās ārstēšanas vietā;
• ja pēc saprātīga izmēģinājuma ir jūtams reāls ieguvums.

Kādu sāpju gadījumā TENS var izmēģināt?

TENS tiek izmantots dažādu akūtu un ilgstošu sāpju simptomātiskai kontrolei. TENS dažkārt izmanto arī ceļa locītavas artrozes izraisītu simptomu īslaicīgai kontrolei, taču tas neaizstāj vingrojumus, slodzes pielāgošanu un citas ārstēšanas metodes. To mēdz izmēģināt:

• muskuļu un locītavu sāpju gadījumā;
• pēc sporta vai sadzīves traumām;
• menstruālo sāpju gadījumā;
• dažu hronisku sāpju gadījumā;
• pēc operācijām, ja to atļāvis ārstējošais speciālists;
• atsevišķu nervu izcelsmes sāpju gadījumā.

Tas nenozīmē, ka TENS būs vienādi efektīvs katrā no šīm situācijām. Pētījumu kvalitāte un rezultāti dažādām diagnozēm atšķiras, bet daļa cilvēku subjektīvi izjūt noderīgu īslaicīgu atvieglojumu. Ja sāpes ir neskaidras izcelsmes, pirmo reizi parādījušās bez saprotama iemesla, strauji pastiprinās vai tās pavada citi simptomi, pirms TENS lietošanas nepieciešama ārsta vai fizioterapeita konsultācija.

TENS un EMS jeb NMES nav viens un tas pats

Elektrostimulācijas ierīces var piedāvāt vairākus atšķirīgus stimulācijas veidus. Biežāk tiek sajaukti TENS un EMS jeb NMES.

TENS

TENS galvenais mērķis ir īslaicīga sāpju mazināšana. Stimulācija galvenokārt iedarbojas jušanas līmenī, tādēļ parasti jūtama spēcīga tirpšana, bet nav nepieciešama redzama muskuļa saraušanās.

EMS vai NMES

EMS jeb elektriskā muskuļu stimulācija un NMES jeb neiromuskulārā elektriskā stimulācija tiek izmantota, lai izraisītu muskuļa kontrakciju. To var lietot muskuļa aktivizēšanai, spēka atjaunošanai vai neiromuskulārai pārmācīšanai konkrētās rehabilitācijas situācijās.

TENS programma nav paredzēta muskuļu stiprināšanai. Savukārt EMS vai NMES programma var nebūt piemērota sāpju mazināšanai. Kombinētā ierīcē vienmēr jāizvēlas mērķim atbilstošais režīms.

Kā pareizi lietot TENS ierīci?

Konkrētās ierīces lietošanas instrukcija vienmēr ir galvenais informācijas avots. Dažādiem aparātiem var atšķirties vadība, programmu nosaukumi, elektrodu veids un pieļaujamais procedūras ilgums.

1. Pārbaudiet, vai TENS jums ir piemērots

Pirms pirmās procedūras izlasiet ierīces instrukciju un pārliecinieties, ka jums nav norādīto kontrindikāciju.

Ja lietojat TENS pirmo reizi, nezināt sāpju iemeslu vai jums ir nozīmīgas veselības problēmas, drošāk ir konsultēties ar ārstu vai fizioterapeitu.

2. Sagatavojiet ādu

Ādai jābūt:

• tīrai;
• sausai;
• bez krēma vai eļļas;
• bez atvērtas brūces;
• bez izteikta kairinājuma.

Ja ir ļoti izteikts apmatojums, tas var traucēt elektroda pielipšanu. Parasti pietiek apmatojumu saīsināt, nevis tieši pirms procedūras noskūt ādu, jo skūšana var radīt mikroskopisku kairinājumu. Ja pašlīmējošie elektrodi ir izžuvuši, bojāti vai vairs vienmērīgi nepielīp, tie jāmaina. Apskatiet pieejamos TENS un EMS elektrodus.

3. Pievienojiet elektrodus, kamēr ierīce ir izslēgta

Vispirms pievienojiet vadus ierīcei un elektrodiem. Tikai pēc tam novietojiet elektrodus uz ādas un ieslēdziet aparātu.

Elektrodi nedrīkst savstarpēji pārklāties. Starp tiem jāatstāj atstarpe; slimnīcu pacientu instrukcijās bieži norādīti vismaz aptuveni divi centimetri.

4. Novietojiet elektrodus netālu no sāpīgās zonas

Elektrodus var novietot:

• virs un zem sāpīgās vietas;
• abās sāpīgās zonas pusēs;
• apkārt lielākai sāpīgai zonai;
• gar nerva vai muskuļa virzienu, ja to ieteicis speciālists.

Nav obligāti elektrodu novietot tieši uz vissāpīgākā punkta. Dažreiz komfortablāku un vienmērīgāku stimulāciju iespējams iegūt, novietojot elektrodus apkārt sāpīgajai zonai.

5. Izvēlieties TENS programmu

Ja ierīcei ir vairākas funkcijas, pārliecinieties, ka izvēlēta tieši TENS vai sāpju mazināšanas programma, nevis muskuļu spēka, izturības vai atjaunošanās režīms.

Sākumā var izmantot ražotāja sagatavoto programmu. Frekvences un impulsa ilguma patstāvīga mainīšana nav obligāta, ja lietotājs nesaprot šo parametru nozīmi.

6. Intensitāti palieliniet pakāpeniski

Intensitāti palielina lēni, līdz jūtama:

• skaidri izteikta tirpšana;
• spēcīga, bet komfortabla sajūta;
• stimulācija, kas nav dedzinoša vai sāpīga.

Pārāk vāja, tikko jūtama stimulācija var būt mazāk efektīva. Savukārt pārmērīga intensitāte palielina diskomforta un ādas kairinājuma risku.

Procedūras laikā nervu sistēma var pierast pie sajūtas, un tirpšana kļūst vājāka. Šādā gadījumā intensitāti var nedaudz palielināt, saglabājot stipru, bet patīkamu sajūtu. Jaunākajos pētījumos tieši pietiekama un procedūras laikā pielāgota intensitāte tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem TENS efektivitātes nosacījumiem.

7. Pēc procedūras pārbaudiet ādu

Izslēdziet ierīci pirms elektrodu noņemšanas. Elektrodus noņemiet lēni, nevelkot aiz vada.

Neliels, īslaicīgs apsārtums zem elektroda var rasties, taču tam vajadzētu mazināties. Ja parādās:

• nieze;
• dedzināšana;
• izsitumi;
• tulznas;
• izteikts vai ilgstošs apsārtums,

procedūru pārtrauciet un elektrodus vairs nenovietojiet tajā pašā vietā, līdz āda ir atjaunojusies.

Cik ilgi lietot TENS?

Nav viena universāla procedūras ilguma, kas būtu piemērots visiem cilvēkiem, diagnozēm un ierīcēm.

Sākumā praktiski var izmantot aptuveni 30–60 minūšu procedūru un novērtēt:

• vai sāpju intensitāte samazinās;
• vai procedūra ir komfortabla;
• cik ilgi saglabājas efekts;
• kā reaģē āda.

Atsevišķās situācijās TENS var izmantot ilgāk vai vairākas reizes dienā, ja to atļauj konkrētās ierīces instrukcija un āda tiek regulāri pārbaudīta. Nav pamatota vispārīga prasība, ka visas TENS ierīces drīkst lietot tikai 10–25 minūtes vai ne vairāk kā trīs reizes dienā.

Ja tiek izmantotas ilgākas procedūras:

• regulāri pārbaudiet ādu;
• mainiet elektrodu novietojumu;
• neatstājiet ierīci ieslēgtu miega laikā;
• nepārsniedziet ražotāja norādīto ilgumu;
• pārtrauciet procedūru, ja rodas diskomforts.

Vai TENS intensitātei jāizraisa muskuļa saraušanās?

Parastā TENS sāpju mazināšanas programmā galvenais mērķis ir spēcīga jušanas stimulācija. Redzama muskuļa saraušanās parasti nav nepieciešama.

Ja muskulis sāk izteikti raustīties:

• pārbaudiet, vai izvēlēta TENS, nevis EMS vai NMES programma;
• nedaudz samaziniet intensitāti;
• pārbaudiet elektrodu novietojumu;
• pārliecinieties, ka elektrodi nav uzlikti pārāk tuvu motoro nervu punktam.

Dažās zemfrekvences TENS programmās var rasties viegla muskuļu aktivitāte, taču tai nevajadzētu būt sāpīgai vai izraisīt straujas locītavas kustības.

Kur TENS elektrodus nedrīkst novietot?

Elektrodus nedrīkst novietot:

• uz kakla priekšējās vai sānu daļas;
• uz acīm, plakstiņiem vai ļoti tuvu acīm;
• mutē;
• uz bojātas, iekaisušas vai inficētas ādas;
• vietā ar izteikti samazinātu jušanu;
• tā, lai elektriskā strāva šķērsotu krūškurvi;
• vienlaikus uz krūtīm un muguras;
• uz dzimumorgāniem;
• tieši virs svaigas operācijas brūces;
• vietā, kur elektrods traucē medikamentu plāksterim.

TENS nedrīkst izmantot vannā, dušā, vadot transportlīdzekli, strādājot ar mehānismiem vai guļot.

TENS kontrindikācijas un piesardzība

TENS nevajadzētu sākt lietot bez ārsta vai cita atbilstoša veselības aprūpes speciālista atļaujas, ja:

• implantēts elektrokardiostimulators vai cita elektroniska medicīniska ierīce;
• diagnosticēta epilepsija;
• iestājusies grūtniecība;
• ir sirds ritma traucējumi;
• ir būtiski jušanas traucējumi;
• cilvēks pats nespēj droši vadīt ierīci vai ziņot par sajūtām;
• sāpes ir neskaidras izcelsmes;
• procedūru paredzēts izmantot bērnam.

Grūtniecības laikā TENS dažās situācijās, piemēram, dzemdību sāpju laikā, var izmantot speciālista vadībā. Tas nenozīmē, ka ierīci grūtniecības laikā drīkst patstāvīgi novietot uz vēdera, muguras vai iegurņa zonas.

Implantēta elektrokardiostimulatora vai cita elektroniska implanta gadījumā drošību nevar izvērtēt tikai pēc elektrodu novietojuma. Nepieciešama ārstējošā ārsta vai implantētās ierīces speciālista atļauja.

Vai TENS var radīt blakusparādības?

TENS parasti tiek uzskatīts par zema riska metodi, ja to izmanto atbilstoši instrukcijai. Plašajā meta-TENS pārskatā netika konstatēti nopietni ar TENS saistīti nevēlami notikumi, taču blakusparādību ziņošana pētījumos ne vienmēr bija pilnīga.

Biežāk iespējamās problēmas ir:

• ādas apsārtums;
• nieze;
• kontaktalerģija pret elektrodu līmi;
• dedzinoša sajūta;
• diskomforts no pārāk lielas intensitātes;
• ādas bojājums nepareizas vai pārmērīgi ilgstošas lietošanas dēļ.

Apdeguma risks palielinās, ja elektrodi ir bojāti, izžuvuši, pārāk tuvu viens otram, slikti pielīp vai stimulācijas intensitāte ir pārmērīga.

Vai zem elektrodiem nepieciešams elektrostimulācijas gēls?

Mūsdienu TENS ierīcēs bieži izmanto pašlīmējošus elektrodus, kuros vadošais gēla slānis jau ir iestrādāts. Zem šādiem elektrodiem papildu gēls parasti nav nepieciešams, ja vien ražotāja instrukcijā nav norādīts citādi.

Atsevišķs elektrostimulācijas gēls var būt nepieciešams:

• atkārtoti lietojamiem gumijas vai silikona elektrodiem;
• elektrodiem, kuri paredzēti lietošanai kopā ar vadošu līdzekli;
• konkrētām profesionālām elektrostimulācijas sistēmām;
• gadījumos, kad to paredz ražotāja instrukcija.

Uzklājot papildu gēlu zem pašlīmējoša elektroda, kuram tas nav paredzēts, var pasliktināties elektroda pielipšana un saīsināties tā lietošanas laiks.

Kā rūpēties par TENS elektrodiem?

Lai elektrodi kalpotu ilgāk:

• tos uzklājiet tikai uz tīras un sausas ādas;
• pēc procedūras uzlieciet atpakaļ uz aizsargplēves;
• glabājiet aizvērtā iepakojumā;
• nepieskarieties gēla virsmai vairāk nekā nepieciešams;
• nevelciet elektrodu nost aiz vada;
• nelietojiet elektrodu, ja tas vairs vienmērīgi nepielīp;
• ievērojiet ražotāja uzglabāšanas norādījumus.

Nolietots elektrods var radīt nevienmērīgu vai asu stimulācijas sajūtu. Ja vienā vietā jūtama duršana vai dedzināšana, pārbaudiet elektroda kontaktu un stāvokli.

Kā izvēlēties TENS ierīci?

Izvēloties ierīci, svarīgāks par lielu programmu skaitu ir tas, vai aparāts atbilst lietošanas mērķim.

Pievērsiet uzmanību:

• vai ierīcei ir īsta TENS programma;
• vai intensitāti iespējams regulēt pakāpeniski;
• vai ir viens vai divi neatkarīgi kanāli;
• cik elektrodu iespējams izmantot vienlaikus;
• vai pieejams procedūras taimeris;
• vai displejs un vadība ir saprotama;
• cik viegli pieejami rezerves elektrodi;
• vai ierīcei ir atbilstošs medicīniskās ierīces marķējums;
• vai komplektā ir skaidra lietošanas instrukcija.

Tirgū pieejami gan vienkārši TENS aparāti, gan kombinētas elektrostimulācijas sistēmas, tostarp dažādi Compex un NeuroTrac modeļi. Pirms pirkuma jāpārbauda konkrētā modeļa programmas – viena ierīce var piedāvāt gan TENS, gan EMS, savukārt cita var būt paredzēta galvenokārt muskuļu stimulācijai.

Lielāks kanālu vai programmu skaits automātiski nenozīmē efektīvāku sāpju mazināšanu. Mājas lietošanai būtiska ir droša vadība, pietiekams intensitātes diapazons un piemēroti elektrodi.

Kā saprast, vai TENS jums palīdz?

Pirms procedūras novērtējiet sāpes, piemēram, skalā no 0 līdz 10. Atkārtojiet novērtējumu procedūras laikā, uzreiz pēc tās un vēlāk.

Vērtējiet ne tikai skaitli, bet arī funkciju:

• vai vieglāk piecelties;
• vai iespējams ilgāk staigāt;
• vai vingrojumi kļūst vieglāk izpildāmi;
• vai samazinās sāpes miera stāvoklī;
• vai uzlabojas miegs;
• cik ilgi saglabājas efekts.

Ja pēc vairākiem pareizi veiktiem mēģinājumiem nav jūtamas nekādas izmaiņas, nav pamata turpināt TENS tikai tādēļ, ka ierīce ir iegādāta. Iespējams, konkrētajam sāpju veidam jāizvēlas cita simptomu kontroles vai rehabilitācijas metode.

Kad ar TENS vien nepietiek?

TENS nav paredzēts, lai aizkavētu nepieciešamu diagnostiku vai ārstēšanu.

Pie ārsta vai fizioterapeita ieteicams vērsties, ja:

• sāpes sākušās pēc nopietnas traumas;
• sāpes regulāri pastiprinās;
• nav zināms to iemesls;
• parādās izteikts pietūkums, apsārtums vai karstums;
• ir muskuļu spēka zudums;
• parādās nejutīgums vai jušanas izmaiņas;
• sāpes traucē miegam vai ikdienas aktivitātēm;
• nepieciešams arvien biežāk lietot pretsāpju līdzekļus;
• simptomi ilgstoši neuzlabojas.

Steidzama medicīniska palīdzība nepieciešama, ja sāpes pavada elpas trūkums, sāpes krūtīs, samaņas traucējumi, pēkšņs vienas ķermeņa puses vājums vai citas akūtas pazīmes.

Vai TENS labāk lietot pirms sāpes kļūst ļoti stipras?

TENS var būt praktiskāk sākt lietot tad, kad sāpes sāk pieaugt, nevis gaidīt, līdz tās kļūst ļoti izteiktas. Tas dažiem cilvēkiem palīdz vieglāk turpināt kustību, ikdienas aktivitātes vai nozīmētos vingrojumus. TENS tomēr nevajadzētu lietot profilaktiski bez skaidra mērķa tikai tāpēc, ka ierīce ir pieejama.

Cik ātri pēc TENS ieslēgšanas jājūt sāpju mazināšanās?

Ja TENS konkrētajam cilvēkam palīdz, izmaiņas parasti novēro procedūras laikā vai drīz pēc tās. Plašā pētījumu apkopojumā vislabāk pierādīts tieši īslaicīgs efekts stimulācijas laikā vai uzreiz pēc procedūras, nevis ilgstoša sāpju novēršana.

Vai ir normāli, ja sāpes samazinās tikai TENS procedūras laikā?

Jā. TENS galvenokārt ir īslaicīgas simptomu kontroles metode, un dažiem cilvēkiem efekts izzūd neilgi pēc ierīces izslēgšanas. Arī šāds rezultāts var būt noderīgs, ja procedūras laikā iespējams vieglāk kustēties vai veikt rehabilitācijas vingrojumus.

Vai TENS drīkst izmantot staigājot vai vingrojot?

Pārnēsājamu TENS ierīci parasti iespējams izmantot vieglu ikdienas aktivitāšu laikā, ja elektrodi un vadi ir droši nostiprināti un procedūra netraucē kustību kontrolei. TENS nedrīkst lietot, vadot automašīnu, strādājot ar instrumentiem vai mehānismiem, dušā, vannā vai miega laikā.

Vai TENS drīkst lietot kopā ar pretsāpju medikamentiem?

TENS var izmantot kā papildmetodi kopā ar ārsta vai farmaceita ieteiktajiem pretsāpju līdzekļiem. Ja TENS palīdz un rodas vēlme samazināt medikamentu lietošanu, devu vai lietošanas biežumu nevajadzētu mainīt patstāvīgi — tas jāpārrunā ar ārstu vai farmaceitu.

Kāpēc TENS tirpšanas sajūta procedūras laikā kļūst vājāka?

Nervu sistēma procedūras laikā var pakāpeniski pierast pie stimulācijas. Ja tirpšana kļūst tikko jūtama, intensitāti var nedaudz palielināt, saglabājot stipru, bet komfortablu sajūtu. Intensitāti nedrīkst palielināt līdz sāpēm, dedzināšanai vai nekontrolētai muskuļa saraušanai.

Ko darīt, ja TENS vispār nemazina sāpes?

Vispirms pārbaudiet, vai intensitāte ir pietiekami izteikta, elektrodi labi pielīp un izvēlēta TENS, nevis EMS programma. Var izmēģināt nedaudz citu elektrodu novietojumu vai atšķirīgu TENS programmu atbilstoši ierīces instrukcijai. Ja pēc vairākiem pareizi veiktiem mēģinājumiem nav jūtama nekāda atšķirība, konkrētajam sāpju veidam TENS var nebūt piemērots — tas nepalīdz visiem cilvēkiem.

Vai ilgstoša TENS lietošana var kļūt mazāk efektīva?

Dažiem cilvēkiem, atkārtoti izmantojot vienādu un pārāk vāju stimulāciju, efekts var mazināties. Praktiski svarīgi saglabāt skaidri izteiktu, bet nesāpīgu intensitāti un vajadzības gadījumā procedūras laikā to pielāgot. Programmu vai frekvenci nevajadzētu mainīt nejauši, ja lietotājs nesaprot konkrēto parametru nozīmi.

Vai TENS var noslēpt nopietnu veselības problēmu?

TENS var īslaicīgi samazināt sāpju sajūtu, bet tas nenosaka diagnozi un neārstē sāpju cēloni. Ierīci nevajadzētu izmantot, lai atliktu medicīnisku pārbaudi, ja sāpes ir neskaidras, strauji pastiprinās vai tās pavada drudzis, izteikts pietūkums, nejutīgums, muskuļu vājums vai citi neparasti simptomi. NHS iesaka pirms TENS lietošanas konsultēties ar speciālistu, ja sāpju iemesls nav zināms.

Kopsavilkums

TENS terapija var būt praktisks papildu līdzeklis īslaicīgai sāpju mazināšanai. Plaši apkopoti pētījumi liecina, ka pietiekami spēcīga, bet komfortabla stimulācija procedūras laikā vai uzreiz pēc tās var samazināt sāpju intensitāti. Tomēr efekts nav garantēts, tas var būt īslaicīgs, un atsevišķu diagnožu ārstēšanas vadlīnijas TENS neiesaka izmantot rutīnā.

Svarīgākie drošas lietošanas principi ir:

• noskaidrot sāpju iemeslu;
• izvēlēties TENS, nevis nejaušu EMS programmu;
• elektrodus novietot uz tīras un veselas ādas;
• izmantot spēcīgu, bet nesāpīgu intensitāti;
• procedūras laikā nepieciešamības gadījumā intensitāti pielāgot;
• regulāri pārbaudīt ādu;
• ievērot kontrindikācijas un ierīces instrukciju;
• neuzskatīt TENS par vienīgo nepieciešamo ārstēšanu.

Vislielākais praktiskais ieguvums var būt situācijā, kad īslaicīga sāpju mazināšana palīdz cilvēkam drošāk kustēties, veikt nozīmētos vingrojumus vai vieglāk tikt galā ar ikdienas aktivitātēm.

Izmantotā literatūra

Johnson M. I., Paley C. A., Jones G., Mulvey M. R., Wittkopf P. G. Efficacy and safety of transcutaneous electrical nerve stimulation for acute and chronic pain in adults: a systematic review and meta-analysis of 381 studies – the meta-TENS study. BMJ Open. 2022;12:e051073.

Vance C. G. T., Dailey D. L., Chimenti R. L. u.c. Using TENS for Pain Control: Update on the State of the Evidence. Medicina. 2022;58(10):1332.

Amer-Cuenca J. J. u.c. Dose-Response Effects of Transcutaneous Electrical Nerve Stimulation for Chronic Low Back Pain: A Systematic Review and Meta-Analysis. European Journal of Pain. 2026;30(2):e70222.

National Institute for Health and Care Excellence. Low back pain and sciatica in over 16s: assessment and management. NICE guideline NG59.

National Institute for Health and Care Excellence. Osteoarthritis in over 16s: diagnosis and management. NICE guideline NG226.

NHS. TENS – transcutaneous electrical nerve stimulation.

Cambridge University Hospitals NHS Foundation Trust. Advice on using a transcutaneous electrical nerve stimulation machine.

Royal National Orthopaedic Hospital. A Patient Guide to Transcutaneous Electrical Nerve Stimulation.

📖 Rehabilitācijas inventārs mājām: ko izvēlēties

📖 NeuroTrac elektrostimulatori – TENS, REHAB, MultiTENS, SPORTS XL un Continence salīdzinājums

📖 Compex elektrostimulācijas ierīces – FIT un SP modeļu salīdzinājums

📖 Chattanooga Rehab, Theta un Physio – profesionālo elektrostimulatoru salīdzinājums

📖 TENS un EMS elektrodu novietojums – praktisks ceļvedis dažādām ķermeņa zonām

Kāda izmēra TENS elektrodus izvēlēties muguras vai locītavu sāpēm?

Aigars Caune
Fizioterapeits

Plašākām zonām, piemēram, muguras lejasdaļai vai augšstilbam, parasti ērtāki ir lielāki elektrodi, jo stimulācija sadalās vienmērīgāk. Mazāki, piemēram, 5 × 5 cm elektrodi, labāk piemēroti lokālām zonām ap ceļu, elkoni vai plecu. Pārāk mazs elektrods pie lielas intensitātes var radīt asāku sajūtu, tāpēc jāievēro konkrētās TENS ierīces instrukcija.

Interesē vairāk praktisku fizioterapeita ieteikumu?

Apskatiet mūsu fizioterapeita ieteikumu sadaļu, kur atradīsiet rakstus par vingrojumiem, traumu profilaksi, sāpju mazināšanu, slodzes pielāgošanu, rehabilitācijas principiem un drošu atgriešanos ikdienas aktivitātēs vai sportā.

Apskatīt fizioterapeita ieteikumus