TENS un EMS elektrodu novietojums – praktisks ceļvedis dažādām ķermeņa zonām

Pat laba elektrostimulācijas ierīce var radīt vāju, nevienmērīgu vai nepatīkamu sajūtu, ja elektrodi novietoti nepiemērotā vietā. TENS gadījumā svarīgi aptvert sāpīgo zonu un radīt komfortablu jušanas stimulāciju, savukārt EMS jeb NMES procedūrā elektrodiem jāaktivizē konkrētais muskulis un jāizraisa kontrolēta kontrakcija.

Tāpēc viena universāla elektrodu shēma nav piemērota visām programmām. Vienā un tajā pašā ķermeņa zonā TENS un EMS elektrodi var būt jānovieto atšķirīgi.

Šajā rakstā apskatīts TENS un EMS elektrodu novietojums muguras lejasdaļai, plecam, ceļam, apakšdelmam, augšstilbam un ikru muskuļiem. Attēlotās shēmas ir vispārīgi piemēri, nevis individuāla ārstēšanas programma. Vienmēr jāievēro konkrētās ierīces instrukcija un veselības aprūpes speciālista norādījumi.

TENS un EMS elektrodu novietojums – kāda ir atšķirība?

TENS elektrodu novietojuma mērķis

TENS jeb transkutānās elektriskās nervu stimulācijas galvenais mērķis ir īslaicīgi ietekmēt sāpju uztveri. Procedūras laikā parasti jūtama izteikta, bet komfortabla tirpšana. Redzama muskuļa saraušanās nav obligāta.

TENS elektrodus visbiežāk novieto:

• abās sāpīgās zonas pusēs;
• virs un zem sāpīgās vietas;
• apkārt plašākai sāpīgai zonai;
• gar sāpju izplatīšanās virzienu;
• uz veselas ādas netālu no sāpīgās vietas, ja tieša novietošana rada diskomfortu.

Plašā 381 randomizēta pētījuma metaanalīzē secināts, ka pietiekami spēcīga, bet nesāpīga TENS stimulācija procedūras laikā vai tūlīt pēc tās var samazināt akūtu un hronisku sāpju intensitāti salīdzinājumā ar placebo. Tomēr TENS neaizstāj diagnozes noteikšanu, aktīvu rehabilitāciju vai nepieciešamo medicīnisko ārstēšanu.

EMS jeb NMES elektrodu novietojuma mērķis

EMS un NMES programmu uzdevums ir stimulēt motoros nervus un izraisīt konkrēta muskuļa kontrakciju. Tādēļ elektrodi jānovieto uz muskuļa, nevis tikai apkārt vietai, kur jūtamas sāpes.

Viens elektrods bieži tiek novietots pie muskuļa motorā punkta, bet otrs – citā muskuļa vēdera daļā, lai strāvas ceļš aptvertu stimulējamo muskuli. Motorais punkts ir ādas zona, kur ar salīdzinoši mazu strāvas intensitāti iespējams izraisīt izteiktu muskuļa reakciju.

Pētījumos pierādīts, ka individuāla motorā punkta atrašana var uzlabot izraisītās kontrakcijas spēku un vienlaikus mazināt nepieciešamo strāvas intensitāti un pacienta diskomfortu. Anatomiskās shēmas ir labs sākumpunkts, taču precīza motorā punkta atrašanās vieta cilvēkiem var atšķirties.

Galvenie elektrodu novietošanas principi

1. Katram kanālam nepieciešami divi elektrodi

Viens elektrostimulācijas kanāls darbojas starp diviem elektrodiem. Abi viena vada gali jāpiestiprina pie diviem atsevišķiem elektrodiem. Ja ierīcei ir divi kanāli un četri elektrodi, katram elektrodu pārim jāveido sava loģiska stimulācijas zona.

Pirms elektrodu pārvietošanas vai noņemšanas ierīce jāizslēdz vai intensitāte jāsamazina līdz nullei.

2. Elektrodi nedrīkst pārklāties

Elektrodu malām nevajadzētu saskarties vai pārklāties. Starp tiem jābūt pietiekamai atstarpei, lai stimulācija aptvertu nepieciešamo zonu un nerastos pārāk koncentrēta sajūta.

Pārāk tuvu novietoti elektrodi var radīt asāku un virspusējāku sajūtu. Savukārt ļoti liels attālums var padarīt stimulāciju neprecīzu vai iesaistīt nevajadzīgus audus.

3. Ādai jābūt tīrai un sausai

Pirms procedūras no ādas jānotīra sviedri, eļļas un ķermeņa krēmi. Pašlīmējošajam elektrodam ar visu virsmu vienmērīgi jāpielīp ādai.

Elektrodu nedrīkst lietot, ja tas pielīp tikai daļēji, ir saplaisājis vai stimulācijas laikā rada asu durstīšanu. Ražotāji iesaka pēc lietošanas elektrodus novietot atpakaļ uz aizsargplēves un glabāt noslēgtā iepakojumā.

4. TENS gadījumā aptver sāpīgo zonu

TENS elektrodi nav obligāti jānovieto tieši uz vissāpīgākā punkta. Bieži patīkamāku stimulāciju iespējams panākt, novietojot tos abpus sāpīgajai vietai vai izveidojot četru elektrodu laukumu ap simptomu zonu.

5. EMS gadījumā stimulē muskuļa vēderu

EMS elektrodus parasti novieto muskuļa mīkstajā, kontraktilajā daļā. Tieša novietošana uz cīpslas, kaulaina izvirzījuma vai locītavas bieži rada nepatīkamu sajūtu un vājāku kontrakciju.

NMES procedūras mērķis ir redzama un kontrolēta mērķa muskuļa kontrakcija. Klīniskās rekomendācijas uzsver, ka pārāk zema intensitāte, kas rada tikai vieglu muskuļa raustīšanos, var būt nepietiekama spēka un aktivizācijas uzlabošanai.

6. Lielāks elektrods parasti rada vienmērīgāku sajūtu

Vienādas strāvas intensitātes gadījumā mazāks elektrods koncentrē stimulāciju mazākā laukumā, tāpēc sajūta var būt asāka. Lieli elektrodi ir praktiski mugurai, kvadricepsam, sēžas muskuļiem un ikriem, savukārt mazāki elektrodi ļauj precīzāk stimulēt apakšdelmu vai konkrētu motorā punkta zonu.

Vienmēr jāpārbauda, kāda izmēra un savienojuma elektrodi ir paredzēti konkrētajai ierīcei.

---

Kur likt TENS elektrodus muguras lejasdaļas sāpju gadījumā?

Muguras lejasdaļai visbiežāk izmanto divus vai četrus elektrodus. Tos novieto uz muskuļiem abpus mugurkaulam, nevis tieši uz skriemeļu kaulainajiem izaugumiem.

Variants ar diviem elektrodiem

Vienu elektrodu novieto sāpīgās zonas augšējā daļā, bet otru – zemāk tajā pašā muguras pusē. Šis variants piemērots, ja simptomi koncentrējas vienā pusē.

Variants ar četriem elektrodiem

Divus elektrodus novieto mugurkaula labajā pusē un divus – kreisajā pusē, izveidojot taisnstūri ap sāpīgo zonu. Katram kanālam vēlams darboties vienā muguras pusē no augšējā elektroda uz apakšējo, nevis savienot priekšpusi ar mugurpusi.

Compex oficiālajā muguras muskuļu shēmā četri elektrodi tiek izvietoti divās vertikālās līnijās abpus mugurkaulam.

Svarīgi:

• nenovietojiet elektrodus tieši uz mugurkaula;
• neveidojiet strāvas ceļu no muguras uz krūškurvja priekšpusi;
• nelieciet elektrodus uz bojātas ādas;
• ja sāpes izstaro uz kāju, ir progresējošs vājums vai nejutīgums, nepieciešama profesionāla izvērtēšana.

Ja muguras sāpes izstaro uz sēžas apvidu vai kāju un tās pavada tirpšana, nejutīgums vai muskuļu vājums, TENS nevajadzētu izmantot kā vienīgo risinājumu. Šādi simptomi var būt saistīti ar nerva saknītes kairinājumu, tāpēc plašāk lasiet rakstā Mugurkaula diska trūce – simptomi, ārstēšana un rehabilitācija.

---

TENS elektrodu novietojums plecam un kakla–plecu zonai

Pleca sāpes var būt jūtamas priekšpusē, sānos, augšējā trapecveida muskulī vai lāpstiņas apkārtnē. Elektrodi jānovieto tajā pašā ķermeņa pusē ap simptomu zonu, neveidojot strāvas ceļu pāri krūškurvim.

Pleca locītavas sāpju gadījumā

Divu elektrodu variants:

• viens elektrods uz pleca ārējās vai aizmugurējās daļas;
• otrs nedaudz zemāk uz deltveida muskuļa.

Četru elektrodu variantā elektrodus var novietot ap pleca locītavu: divus augstāk un divus zemāk, saglabājot tos uz mīkstajiem audiem.

Trapecveida muskuļa saspringuma gadījumā

Elektrodus novieto uz augšējā trapecveida muskuļa un starp lāpstiņu un mugurkaulu. Tos nevajadzētu likt uz kakla priekšējās vai sānu daļas, tieši uz rīkles vai uz kakla skriemeļiem.

Compex oficiālajā shēmā trapecveida muskuļa elektrodi tiek novietoti uz pleca augšējās daļas un zemāk starp lāpstiņu un mugurkaulu, bet deltveida muskuļa stimulācijai – uz pleca augšējās un sānu daļas.

---

TENS elektrodu novietojums ceļa locītavai

Ceļa sāpju gadījumā elektrodus visbiežāk novieto apkārt sāpīgajai zonai, nevis tieši uz ceļa kauliņa.

Četru elektrodu variants

Elektrodus var novietot:

• virs ceļa locītavas iekšējā pusē;
• virs ceļa locītavas ārējā pusē;
• zem ceļa locītavas iekšējā pusē;
• zem ceļa locītavas ārējā pusē.

Šādi tiek izveidots stimulācijas laukums ap ceļa locītavu. Elektrodus nevajadzētu novietot tieši uz patellas, svaigas operācijas rētas, pārsēja vai izteikti pietūkušas un bojātas ādas.

Divu elektrodu variants

Ja sāpīgā zona ir lokālāka, vienu elektrodu var novietot nedaudz virs, bet otru – zem sāpīgās vietas. Piemēram, mediālu ceļa sāpju gadījumā abi elektrodi paliek ceļa iekšējā pusē.

TENS novietojumu nevajadzētu sajaukt ar kvadricepsa EMS shēmu. TENS galvenokārt paredzēts sāpju sajūtas ietekmēšanai, savukārt kvadricepsa NMES elektrodi tiek likti uz augšstilba muskuļiem.

---

Kvadricepsa EMS elektrodu novietojums

Kvadricepsa elektrostimulāciju bieži izmanto pēc ceļa operācijām, muskuļu aktivizācijas traucējumu gadījumā vai kā spēka treniņa papildinājumu.

Vienkārša divu elektrodu shēma

• lielāks elektrods augšstilba priekšējās daļas augšējā vai vidējā trešdaļā;
• otrs elektrods apakšējā kvadricepsa daļā virs ceļa.

Plašāka shēma ar trim elektrodiem

• viens lielāks elektrods augstāk uz kvadricepsa;
• viens mazāks elektrods uz vastus medialis zonas virs ceļa iekšējās malas;
• otrs mazāks elektrods uz vastus lateralis zonas virs ceļa ārējās malas.

Compex oficiālajā kvadricepsa shēmā lielais elektrods novietots augšstilba augšējā daļā, bet divi mazāki – distāli virs vastus medialis un vastus lateralis.

Pareizā novietojumā:

• kontrakcija aptver lielu kvadricepsa daļu;
• ceļa kauliņš var viegli virzīties uz augšu;
• stimulācija nav asa vai dedzinoša;
• nav dominējošas tikai vienas nelielas muskuļa daļas raustīšanās.

Pēc operācijas elektrodus drīkst izmantot tikai atbilstoši ķirurga vai fizioterapeita norādījumiem. Tos neliek tieši uz nesadzijušas brūces.

---

TENS elektrodu novietojums elkonim un apakšdelmam

Elkoņa sāpes bieži ir saistītas ar apakšdelma muskuļu un cīpslu noslodzi. TENS elektrodus labāk novietot uz mīkstajiem audiem ap sāpīgo zonu, nevis tieši uz kaulainā elkoņa izauguma.

Sāpēm elkoņa ārējā pusē

Vienu elektrodu novieto apakšdelma ārējās puses muskuļu augšējā daļā, bet otru – dažus centimetrus zemāk pa plaukstas un pirkstu atliecēju muskuļu virzienu.

Sāpēm elkoņa iekšējā pusē

Elektrodus novieto uz apakšdelma iekšējās puses muskuļiem, kas saliec plaukstu un pirkstus. Arī šeit vienu elektrodu novieto tuvāk elkonim, bet otru – zemāk uz muskuļa vēdera.

EMS gadījumā elektrodu pāris jāizvieto gar stimulējamo muskuļu grupu. Compex shēmās divi nelieli elektrodi tiek novietoti muskuļu grupas augšējā un apakšējā daļā gan plaukstas saliecējiem, gan atliecējiem.

---

EMS elektrodu novietojums augšstilba mugurējai daļai

Hamstringu stimulācijai elektrodus novieto uz augšstilba mugurējās daļas muskuļu vēdera:

• vienu elektrodu augstāk zem sēžas krokas, bet ne tieši uz tās;
• otru elektrodu zemāk augšstilba mugurējās daļas vidū;
• ja izmanto divus kanālus, elektrodus var sadalīt pa augšstilba iekšējo un ārējo muskuļu grupu.

Elektrodus neliek tieši uz ceļa bedrītes vai sēžas kaula. Kontrakcijai jābūt vienmērīgai un jāiesaista augšstilba mugurējā daļa, neizraisot asu sajūtu.

---

EMS elektrodu novietojums ikru muskuļiem

Vienkāršā shēmā vienu elektrodu novieto ikra muskuļa augšējā daļā, bet otru – zemāk uz tā paša muskuļa vēdera.

Ja nepieciešams atsevišķi stimulēt gastrocnemius mediālo un laterālo galvu, var izmantot divus kanālus:

• vienu elektrodu pāri uz ikra iekšējās daļas;
• otru pāri uz ārējās daļas.

Elektrodus nevajadzētu novietot tieši uz Ahilleja cīpslas vai ceļa bedrītē. Compex oficiālajā shēmā lielāks elektrods tiek likts ikra augšējā daļā, bet mazāki elektrodi – zemāk uz muskuļa vēdera.

---

Kā saprast, vai elektrodi novietoti pareizi?

TENS gadījumā

Pareizu novietojumu parasti raksturo:

• vienmērīga tirpšanas sajūta;
• stimulācija aptver sāpīgo zonu;
• nav dedzināšanas vai asas durstīšanas;
• nav nepatīkamas muskuļa raustīšanās;
• intensitāti iespējams palielināt līdz stiprai, bet komfortablai sajūtai.

EMS gadījumā

Pareizu novietojumu raksturo:

• redzama mērķa muskuļa kontrakcija;
• muskuļa saraušanās ir vienmērīga;
• kontrakcijai nav nepieciešama nesamērīgi liela intensitāte;
• blakus esošie muskuļi neaktivizējas vairāk par mērķa muskuli;
• locītavas kustība ir kontrolēta un droša.

Ja muskuļa kontrakcija ir vāja vai lokalizēta tikai zem viena elektroda, elektrodu var pārvietot par dažiem centimetriem un atkārtoti pārbaudīt reakciju. Motorā punkta atrašana ar stimulācijas zīmuli ir precīzāka nekā paļaušanās tikai uz vispārīgu anatomisku attēlu.

Kāda izmēra elektrodus izvēlēties?

Fiziopreces.lv sortimentā pieejami gan 5 × 5 cm, gan 5 × 9 cm un 5 × 10 cm pašlīmējošie elektrodi, kas paredzēti dažādām TENS un EMS ierīcēm. Pirms iegādes jāpārbauda savienojuma veids un saderība ar konkrēto aparātu.

Biežākās kļūdas, novietojot TENS un EMS elektrodus

Elektrodi tiek novietoti tieši uz kaula vai cīpslas

Šādā vietā stimulācija bieži ir asa un muskuļa kontrakcija vāja. EMS elektrodi jānovieto uz muskuļa vēdera, savukārt TENS elektrodi – apkārt sāpīgajai zonai uz mīkstajiem audiem.

TENS shēma tiek izmantota muskuļu stiprināšanai

Elektrodu novietošana apkārt ceļa locītavai var būt piemērota TENS programmai, bet tā neaktivizēs kvadricepsu tik efektīvi kā elektrodi uz augšstilba priekšējās daļas.

Intensitāte ir pārāk zema

TENS gadījumā tikko jūtama tirpšana var nesniegt vēlamo efektu. EMS gadījumā neliela muskuļa raustīšanās nav tas pats, kas spēcīga un kontrolēta kontrakcija.

Elektrodi ir izžuvuši vai pielīp tikai daļēji

Tas var izraisīt nevienmērīgu strāvas sadalījumu, asu sajūtu un ādas kairinājumu. Nolietoti elektrodi jāmaina.

Elektrodi tiek pārvietoti, kamēr ierīce darbojas

Pirms elektrodu pārvietošanas intensitāte jāsamazina līdz nullei vai ierīce jāizslēdz.

Tiek stimulēta zona ar samazinātu jušanu

Ja cilvēks nejūt stimulācijas intensitāti, pieaug risks izmantot pārmērīgu strāvu un sakairināt ādu.

Kur elektrodus nedrīkst novietot?

Elektrodus nevajadzētu novietot:

• uz galvas, sejas vai acu tuvumā;
• uz kakla priekšējās vai sānu daļas un rīkles;
• tā, lai strāva šķērsotu krūškurvi;
• vienu uz krūtīm un otru uz muguras;
• uz atvērtas brūces, iekaisušas vai inficētas ādas;
• uz zonas ar izteikti samazinātu jušanu;
• tieši uz svaigas operācijas brūces;
• mutē vai uz dzimumorgāniem;
• uz viena cilvēka, izmantojot citam cilvēkam paredzētus elektrodus.

Compex drošības vadlīnijās īpaši aizliegta elektrodu novietošana uz galvas, sejas, kakla un vienlaikus abās krūškurvja pusēs, kā arī uz bojātas vai nejutīgas ādas.

Elektrostimulāciju nedrīkst sākt bez medicīniska saskaņojuma, ja ir elektrokardiostimulators, implantēts defibrilators vai cita elektroniska medicīniska ierīce. Piesardzība nepieciešama arī grūtniecības, epilepsijas, būtisku sirds slimību un neskaidras izcelsmes simptomu gadījumā. Konkrētās kontrindikācijas jāpārbauda ierīces instrukcijā.

Kā saprast, kuri divi elektrodi veido vienu stimulācijas kanālu?

Katrs vads jeb kanāls parasti savieno vienu elektrodu pāri. Abi viena kanāla elektrodi jānovieto vienā loģiskā stimulācijas zonā, piemēram, abās sāpīgās vietas pusēs vai uz viena muskuļa. Ja ierīcei ir vairāki kanāli, pirms procedūras pārbaudiet vadu marķējumu un konkrētā modeļa shēmu.

Vai elektrodiem abās ķermeņa pusēs jāatrodas pilnīgi simetriski?

Ne obligāti. TENS elektrodu novietojumu pielāgo vietai, kurā jūtamas sāpes, savukārt EMS gadījumā jāņem vērā konkrētā muskuļa forma un motorā punkta atrašanās vieta. Simetrisks novietojums var būt praktisks, stimulējot abas kājas, taču labajā un kreisajā pusē optimālā pozīcija var nedaudz atšķirties.

Ko darīt, ja zem viena elektroda jūtama asa durstīšana?

Vispirms izslēdziet ierīci un pārbaudiet, vai elektrods ar visu virsmu pielīp ādai. Asa sajūta var rasties, ja elektroda mala ir atlīmējusies, vadošais slānis ir izžuvis vai āda zem elektroda ir sakairināta. Ja sajūta saglabājas pēc elektroda nomaiņas vai pārvietošanas, procedūru pārtrauciet.

Vai elektrodus drīkst pārvietot, kamēr ierīce darbojas?

Nē. Pirms elektrodu pārvietošanas, pielīmēšanas vai noņemšanas ierīce jāizslēdz vai abu kanālu intensitāte jāsamazina līdz nullei. Pēc jaunās pozīcijas pārbaudīšanas intensitāti atkal palielina pakāpeniski.

Vai elektrodus drīkst likt uz izteikta apmatojuma?

Biezs apmatojums var traucēt elektrodam vienmērīgi pielipt un pasliktināt kontaktu ar ādu. Vajadzības gadījumā apmatojumu labāk uzmanīgi saīsināt, nevis noskūt tieši pirms procedūras, jo skūšana var sakairināt ādu.

Kā atrast piemērotāko EMS motorā punkta vietu?

Sāciet ar ražotāja elektrodu novietojuma shēmu un pakāpeniski palieliniet intensitāti. Ja muskuļa kontrakcija ir vāja, izslēdziet ierīci un pārvietojiet mazāko elektrodu par nelielu attālumu. Labā motorā punkta vietā ar tādu pašu intensitāti parasti iespējams iegūt izteiktāku mērķa muskuļa kontrakciju.

Vai vienlaikus drīkst stimulēt abas kājas vai abas rokas?

Tas ir iespējams, ja ierīcei ir pietiekams kanālu skaits un konkrētā programma to paredz. Katram kanālam jāstimulē skaidri noteikta muskuļu grupa, bet cilvēkam jāatrodas stabilā pozīcijā, lai kontrakcija neizraisītu līdzsvara zudumu vai nekontrolētu locītavas kustību. Vienmēr jāievēro konkrētās ierīces instrukcija.

Vai elektrodi katrā procedūrā jānovieto tieši tajā pašā vietā?

EMS gadījumā līdzīgs novietojums palīdz atkārtoti stimulēt to pašu muskuli un motorā punkta zonu. Tomēr, ja TENS tiek lietots ilgstoši, elektrodus var nedaudz pārvietot, lai regulāri nenoslogotu vienu un to pašu ādas laukumu. Ja zem elektrodiem parādās apsārtums, nieze vai jutīgums, procedūra jāpārtrauc, līdz āda ir atjaunojusies.

Vai pašlīmējošajiem elektrodiem nepieciešams papildu gēls?

Parasti pašlīmējošiem elektrodiem vadošais gēla slānis jau ir iestrādāts. Papildu gēlu izmanto tikai tad, ja to pieļauj konkrētā elektroda un ierīces ražotājs.

Kopsavilkums

TENS elektrodu novietojuma mērķis ir aptvert sāpīgo zonu un radīt spēcīgu, bet komfortablu jušanas stimulāciju. EMS un NMES elektrodu mērķis ir aktivizēt konkrētu muskuli, tāpēc vismaz viens elektrods jānovieto pie muskuļa motorā punkta.

Svarīgākie principi ir:

• izmantot katram kanālam atbilstošu elektrodu pāri;
• elektrodus novietot uz tīras un veselas ādas;
• neļaut elektrodiem pārklāties;
• TENS gadījumā aptvert sāpīgo zonu;
• EMS gadījumā stimulēt muskuļa vēderu un motoros punktus;
• izvēlēties ķermeņa zonai atbilstošu elektrodu izmēru;
• nomainīt izžuvušus vai slikti pielīpošus elektrodus;
• neveidot strāvas ceļu pāri krūškurvim;
• vienmēr ievērot konkrētās ierīces instrukciju.

Izmantotā literatūra

Johnson M. I., Paley C. A., Jones G., Mulvey M. R., Wittkopf P. G. Efficacy and safety of transcutaneous electrical nerve stimulation for acute and chronic pain in adults: the meta-TENS study. BMJ Open. 2022;12:e051073.

Gobbo M., Maffiuletti N. A., Orizio C., Minetto M. A. Muscle motor point identification is essential for optimizing neuromuscular electrical stimulation use. Journal of NeuroEngineering and Rehabilitation. 2014;11:17.

Gobbo M., Gaffurini P., Bissolotti L., Esposito F., Orizio C. Transcutaneous neuromuscular electrical stimulation: influence of electrode positioning and stimulus amplitude settings on muscle response. European Journal of Applied Physiology. 2011;111(10):2451–2459.

Botter A., Oprandi G., Lanfranco F. u.c. Atlas of the muscle motor points for the lower limb: implications for electrical stimulation procedures and electrode positioning. European Journal of Applied Physiology. 2011;111(10):2461–2471.

Nussbaum E. L., Houghton P., Anthony J. u.c. Neuromuscular Electrical Stimulation for Treatment of Muscle Impairment: Critical Review and Recommendations for Clinical Practice. Physiotherapy Canada. 2017;69(5):1–76.

Compex. Electrode Placement Guide and Safety Guide.

📖 TENS terapija sāpju mazināšanai – kā to lietot droši un efektīvi?

📖 Compex elektrostimulācijas ierīces – FIT un SP modeļu salīdzinājums

📖 NeuroTrac elektrostimulatori – TENS, REHAB, MultiTENS, SPORTS XL un Continence salīdzinājums

📖 Chattanooga Rehab, Theta un Physio – profesionālo elektrostimulatoru salīdzinājums

Vai pietiek nokopēt elektrodu novietojumu no internetā atrasta attēla?

Aigars Caune
Fizioterapeits

Attēls ir labs sākumpunkts, taču īpaši EMS gadījumā motorā punkta atrašanās vieta cilvēkiem var atšķirties. Ja kontrakcija ir vāja, asa vai aktivizējas nepareizais muskulis, elektrodu pozīcija jāpielāgo. Labākais novietojums ir tas, kas ar panesamu intensitāti rada vienmērīgu mērķa muskuļa kontrakciju.

Interesē vairāk praktisku fizioterapeita ieteikumu?

Apskatiet mūsu fizioterapeita ieteikumu sadaļu, kur atradīsiet rakstus par vingrojumiem, traumu profilaksi, sāpju mazināšanu, slodzes pielāgošanu, rehabilitācijas principiem un drošu atgriešanos ikdienas aktivitātēs vai sportā.

Apskatīt fizioterapeita ieteikumus