Fizioterapeita ieteikumi
Sāpes kakla daļā – kā var palīdzēt fizioterapija?
Aprīlī
Kakla un sprandas sāpes var sākties pēc ilgstošas darba dienas pie datora, neierastas fiziskas slodzes, neveiklas kustības, stresa perioda vai traumas. Dažiem cilvēkiem sāpes ir lokālas un jūtamas tikai, pagriežot vai noliecot galvu, bet citiem tās izplatās uz pleciem, lāpstiņu zonu, galvu vai roku.
Lielākajā daļā gadījumu kakla sāpes nevar izskaidrot ar vienu konkrētu bojātu muskuli, disku vai locītavu. Simptomus bieži ietekmē vairāku faktoru kombinācija: ilgstoša atrašanās vienā pozīcijā, nepietiekama kustību dažādība, strauji palielināta darba vai treniņu slodze, nogurums, miega kvalitāte, stress un iepriekšējas kakla sāpju epizodes.
Fizioterapijas mērķis nav tikai atslābināt saspringtos muskuļus. Būtiskāk ir saprast, kas provocē simptomus, izvērtēt kakla, plecu joslas un nervu sistēmas funkciju un izveidot pakāpenisku plānu, kas palīdz atjaunot kustīgumu, spēku un spēju panest ikdienas slodzi.
Kā var izpausties kakla un sprandas sāpes?
Kakla sāpes katram cilvēkam var izpausties atšķirīgi. Tās var būt velkošas, spiedošas, asas vai dedzinošas. Dažkārt galvenā sūdzība nav sāpes, bet gan stīvums un sajūta, ka galvu uz vienu pusi iespējams pagriezt mazāk.
Pēc ilgstošas sēdēšanas var parādīties muskuļu nogurums sprandas un lāpstiņu rajonā. Citiem cilvēkiem sāpes pastiprinās, strādājot ar telefonu, vadot automašīnu, ceļot smagumus vai veicot darbu ar rokām virs galvas. Kakla sāpes var būt saistītas arī ar galvassāpēm, kas sākas pakauša rajonā.
Ja ir iesaistītas nervu struktūras, simptomi var izplatīties uz plecu, apakšdelmu vai pirkstiem. Iespējama tirpšana, nejutīgums, dedzinoša sajūta vai rokas spēka samazināšanās. Šādos gadījumos svarīgi izvērtēt ne tikai pašu kaklu, bet arī plecu, elkoni, plaukstu un nervu sistēmas funkciju.
Sāpju stiprums ne vienmēr precīzi parāda problēmas nopietnību. Ļoti sāpīgs un stīvs kakls var būt arī bez nopietna audu bojājuma. Savukārt progresējošs rokas vājums, līdzsvara traucējumi vai roku veiklības pasliktināšanās var būt nozīmīgākas pazīmes pat tad, ja sāpes nav ļoti stipras.
Biežākie kakla sāpju veidi
Nespecifiskas kakla sāpes
Nespecifiskas kakla sāpes ir visbiežākais kakla sāpju veids. Tas nozīmē, ka nav iespējams norādīt uz vienu konkrētu struktūru, kas pilnībā izskaidro visus simptomus. Sāpes var būt saistītas ar muskuļu, locītavu, saišu un nervu sistēmas jutīguma kombināciju.
Šādas sāpes bieži mainās atkarībā no kustības, pozīcijas, darba apjoma un atjaunošanās. Vienu dienu kakls var justies gandrīz normāli, bet pēc ilgstošas sēdēšanas, lielākas fiziskas slodzes vai slikti gulētas nakts simptomi atkal var pastiprināties.
Tas nenozīmē, ka sāpes ir izdomātas vai ka tām nav fiziska pamata. Tas nozīmē, ka ārstēšanā jāvērtē ne tikai viena anatomiska struktūra, bet arī cilvēka kopējā slodze, kustību paradumi un kakla spēja šai slodzei pielāgoties.
Kakla sāpes ar kustību ierobežojumu
Dažreiz galvenā problēma ir izteikts stīvums un samazināta spēja pagriezt, saliekt vai atliekt kaklu. Tas var sākties pēc gulēšanas neierastā pozīcijā, pēkšņas kustības, ilgas atrašanās vienā pozā vai bez skaidra iemesla.
Cilvēks var just, ka galva ir “iesprūdusi” vienā virzienā vai ka konkrēta kustība izraisa asāku sāpi. Lai gan šāda situācija var būt ļoti nepatīkama, daudzos gadījumos kustīgums pakāpeniski uzlabojas, saglabājot saudzīgu kustību un izvairoties no ilgstošas pilnīgas nekustības.
Pirmajās dienās nav nepieciešams ar spēku mēģināt atgūt pilnu kustību apjomu. Daudz svarīgāk ir regulāri kustināt kaklu panesamās robežās un pakāpeniski palielināt kustību, vērojot simptomu reakciju.
Kakla sāpes ar galvassāpēm
Kakla struktūras var būt saistītas ar galvassāpēm, īpaši tad, ja tās sākas pakauša rajonā, ir izteiktākas vienā pusē un pastiprinās pēc ilgstošas kakla pozīcijas vai kustības.
Tomēr ne katras galvassāpes izraisa kakls. Migrēna, saspringuma tipa galvassāpes un citi galvassāpju veidi var pastāvēt atsevišķi vai vienlaikus ar kakla sāpēm. Tādēļ ārstēšanai nevajadzētu automātiski aprobežoties tikai ar sprandas masāžu vai kakla vingrojumiem.
Ja galvassāpes ir jaunas, pēkšņas, neparasti stipras vai kopā ar redzes, runas, līdzsvara, jušanas vai koordinācijas traucējumiem, vispirms nepieciešama medicīniska izvērtēšana.
Sāpes, kas izplatās uz roku
Ja sāpes no kakla izplatās uz plecu, apakšdelmu vai pirkstiem, iespējams nervu saknītes kairinājums. Šādos gadījumos var parādīties tirpšana, nejutīgums, dedzinoša sajūta vai muskuļu spēka samazināšanās.
Ne visas sāpes rokā sākas kaklā. Līdzīgus simptomus var radīt pleca, elkoņa vai plaukstas problēmas, kā arī perifēro nervu nospiedums. Piemēram, pirkstu tirpšana var būt saistīta gan ar kakla nervu saknīti, gan ar nerva kairinājumu elkoņa vai plaukstas rajonā.
Fizioterapeits šādā situācijā izvērtē kakla un pleca kustības, rokas muskuļu spēku, jušanu, refleksus un simptomu reakciju uz dažādām pozīcijām. Viegls nerva kairinājums bieži uzlabojas ar atbilstošu slodzes pielāgošanu un rehabilitāciju. Savukārt progresējošs rokas vājums vai pastāvīgs nejutīgums prasa savlaicīgu ārsta konsultāciju.
Kakla sāpes pēc traumas
Kakla sāpes var sākties pēc kritiena, sporta kontakta, satiksmes negadījuma vai citas straujas galvas kustības. Šādā situācijā svarīgi izvērtēt traumas mehānismu un simptomus, nevis uzreiz sākt intensīvu masāžu, manipulācijas vai stiepšanu.
Pēc vieglākas inerces jeb whiplash tipa traumas var saglabāties sāpes, stīvums, galvassāpes, reibonis un nedrošība kustībā. Ja nav pazīmju par nopietnu bojājumu, rehabilitācijā parasti pakāpeniski atjauno kakla kustīgumu, muskuļu kontroli un ikdienas aktivitātes.
Pārāk ilga izvairīšanās no kustībām var uzturēt stīvumu un bailes, tomēr arī pārāk strauja atgriešanās pie smagas slodzes nav nepieciešama. Vislabāk ir pakāpeniski palielināt kustību un slodzi atbilstoši simptomu reakcijai.
Vai kakla sāpes vienmēr izraisa nepareiza stāja?
Kakla sāpes bieži tiek skaidrotas ar “nepareizu stāju”, taču nav vienas ideālas pozas, kuru cilvēkam būtu jāsaglabā visu dienu. Arī tehniski laba sēdēšanas pozīcija var kļūt neērta, ja tajā tiek pavadītas vairākas stundas bez kustības.
Bieži svarīgāka par perfektu stāju ir iespēja regulāri mainīt pozīciju. Kakls un plecu josla parasti labāk panes darba dienu, ja cilvēks ik pa laikam pieceļas, izkustas, maina roku atbalstu un neatrodas ilgstoši pilnīgi nekustīgi.
Ergonomika var palīdzēt samazināt nevajadzīgu slodzi. Ekrānam jābūt pietiekami augstu, lai nebūtu ilgstoši jāskatās uz leju, savukārt apakšdelmiem jābūt atbalstītiem. Strādājot ar portatīvo datoru ilgāk, noder ārējā klaviatūra un pele.
Tomēr pat ideāli iekārtota darba vieta neaizstāj kustību, pietiekamu muskuļu izturību, atpūtu un kopējo fizisko aktivitāti. Mērķis nav visu dienu sēdēt pilnīgi taisni. Mērķis ir radīt iespēju brīvi mainīt pozīcijas un izvairīties no ilgstošas vienveidīgas slodzes.
Ja simptomi galvenokārt saistīti ar atkārtotu darba slodzi, plašāk lasiet rakstā “Repetitīvas pārslodzes traumas – simptomi, cēloņi un ārstēšana”.
Kad kakla sāpes jāizvērtē steidzami?
Lielākā daļa kakla sāpju nav bīstama, tomēr noteiktās situācijās nevajadzētu sākt patstāvīgu vingrošanu vai gaidīt, ka simptomi pāries paši.
Savlaicīga medicīniska palīdzība nepieciešama, ja:
- sāpes sākušās pēc spēcīga kritiena, sadursmes vai satiksmes negadījuma;
- progresē rokas vai kājas vājums;
- parādās grūtības staigāt, līdzsvara traucējumi vai neparasta neveiklība rokās;
- kļūst grūti aizpogāt pogas, rakstīt vai noturēt priekšmetus;
- rodas nejutīgums abās rokās vai vienlaikus rokās un kājās;
- sāpes pavada drudzis, drebuļi vai izteikta slikta pašsajūta;
- ir zināma onkoloģiska slimība vai neizskaidrojams svara zudums;
- sāpes naktī ir izteiktas un nemainās, mainot pozīciju;
- pēkšņi rodas ļoti stipras un neparastas galvassāpes;
- pēc kakla traumas parādās redzes dubultošanās, runas, rīšanas vai līdzsvara traucējumi.
Steidzama izvērtēšana nepieciešama arī tad, ja kakla un rokas simptomi īsā laikā strauji pasliktinās. Šādos gadījumos svarīgi izslēgt lūzumu, infekciju, nervu sistēmas bojājumu, asinsvadu problēmu vai citu stāvokli, kam nepieciešama specifiska medicīniska ārstēšana.
Kā fizioterapeits izvērtē kakla sāpes?
Fizioterapijas konsultācija sākas ar sarunu par simptomu sākumu un ikdienas situācijām, kurās tie mainās. Svarīgi noskaidrot, vai bijusi trauma, kurā vietā sāpes ir visizteiktākās, vai tās izplatās uz galvu vai roku un kuras kustības vai pozīcijas simptomus pastiprina.
Tiek izvērtēts arī cilvēka darbs, sporta slodze, miegs un iepriekšējās kakla sāpju epizodes. Ja cilvēks katru dienu vairākas stundas strādā ar datoru, ārstēšanas plāns būs citāds nekā sportistam, kuram sāpes rodas pēc kontakta vai spēka treniņiem.
Fiziskajā pārbaudē var novērtēt kakla kustību amplitūdu, kustību kvalitāti, muskuļu spēku un izturību, plecu joslas funkciju un krūšu daļas kustīgumu. Ja simptomi izplatās uz roku, papildus pārbauda jušanu, refleksus, muskuļu spēku un nervu sistēmas reakciju uz dažādām kustībām.
Izvērtējuma mērķis nav tikai atrast vienu saspringtu muskuli. Svarīgāk ir saprast, kas cilvēkam pašlaik traucē visvairāk: kustību ierobežojums, nepietiekama slodzes tolerance, muskuļu vājums, nerva kairinājums vai bailes kustēties.
Kā fizioterapija var palīdzēt kakla un sprandas sāpju gadījumā?
Skaidrojums un individuāls rīcības plāns
Viens no svarīgākajiem fizioterapijas uzdevumiem ir palīdzēt cilvēkam saprast, kas ar kaklu notiek un ko ir droši darīt.
Kakla sāpes var radīt bailes pagriezt galvu, vingrot vai atsākt sportu. Ja nav pazīmju par nopietnu bojājumu, pakāpeniska kustība parasti ir drošāka un noderīgāka nekā ilgstoša izvairīšanās no visām aktivitātēm.
Fizioterapeits var palīdzēt noteikt, kuras darbības uz laiku jāsamazina, kuras kustības jāsaglabā un kādā secībā atgriezties pie darba, treniņiem vai citām ikdienas aktivitātēm.
Kakla kustīguma atjaunošana
Ja kakls ir stīvs, sākumā izmanto mierīgas kustības panesamā amplitūdā. Mērķis nav ar spēku izstiept kaklu vai vienā reizē atgūt pilnu kustību.
Var pakāpeniski trenēt galvas pagriešanu uz abām pusēm, kakla saliekšanu un atliekšanu, kā arī kustības kombinācijā ar plecu un krūšu daļas kustīgumu. Ar laiku palielina kustību apjomu un ātrumu atbilstoši cilvēka ikdienas vai sporta prasībām.
Viegla velkoša sajūta kustības laikā var būt pieļaujama. Tomēr vingrojumiem nevajadzētu radīt progresējošu tirpšanu, nejutīgumu, reiboni vai izteiktu sāpju palielināšanos.
Muskuļu spēka un izturības uzlabošana
Ilgstošu kakla sāpju gadījumā problēma ne vienmēr ir pārāk saspringti muskuļi. Dažkārt kakla un plecu joslas muskulatūrai trūkst izturības, lai tā spētu ilgstoši panest darba, sporta vai ikdienas prasības.
Rehabilitācijā var izmantot kakla muskuļu kontroles un izometriskus spēka vingrojumus, kā arī lāpstiņu stabilizatoru, plecu un augšējās muguras muskulatūras trenēšanu. Cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā sēdus, nozīmīga var būt arī kopējās fiziskās izturības uzlabošana.
Nav viena vingrojuma, kas būtu vislabākais visiem cilvēkiem ar kakla sāpēm. Vienam vairāk nepieciešama kustīguma atjaunošana, citam muskuļu izturība, savukārt vēl citam pakāpeniska atgriešanās pie smagumu celšanas vai sporta kontakta.
Svarīgākais ir izvēlēties programmu, kuru cilvēks spēj veikt regulāri un pakāpeniski progresēt.
Manuālā terapija un locītavu mobilizācija
Fizioterapeits var izmantot mīksto audu tehnikas, locītavu mobilizāciju vai citas manuālās terapijas metodes, lai īslaicīgi mazinātu sāpes un atvieglotu kustību.
Dažiem cilvēkiem tas palīdz ātrāk justies brīvāk un pārliecinošāk kustībā. Tomēr manuālās terapijas efekts parasti ir vērtīgāks, ja iegūtais simptomu samazinājums tiek izmantots, lai atsāktu vingrošanu un ikdienas aktivitātes.
Manuālo terapiju nevajadzētu skaidrot ar nepieciešamību “ielikt skriemeļus vietā”. Mugurkaula struktūras ikdienas kustību laikā neizslīd no pareizās pozīcijas tādā veidā, kā tas reizēm tiek pasniegts. Ilgtermiņā labāku rezultātu bieži nodrošina manuālās terapijas, vingrojumu, informācijas un slodzes pielāgošanas kombinācija.
Masāža
Masāža var īslaicīgi samazināt muskuļu saspringuma un sāpju sajūtu. Tā var būt noderīga pēc smagas darba dienas, intensīva treniņa vai periodā, kad cilvēkam ir grūti atslābināt sprandas muskulatūru.
Tomēr masāža pati par sevi neuzlabo kakla spēju ilgstoši panest darba vai sporta slodzi. Ja pēc katras procedūras simptomi ātri atgriežas, jāizvērtē arī kustību daudzums, darba paradumi, muskuļu izturība un kopējā atjaunošanās.
Masāžu var izmantot kā simptomu kontroles metodi, bet tai nevajadzētu kļūt par vienīgo ilgtermiņa ārstēšanas plānu.
Darba vietas un ikdienas slodzes pielāgošana
Darba vietas pielāgošanas mērķis nav piespiest cilvēku visu dienu sēdēt vienā “pareizā” pozīcijā. Darba videi jāļauj mainīt pozas un strādāt bez nevajadzīgas piepūles.
Ekrāna augstuma pielāgošana, roku atbalstīšana un ārējās klaviatūras izmantošana var mazināt nevajadzīgu kakla un plecu slodzi. Tikpat svarīgi ir regulāri veikt īsas kustību pauzes un mainīt pozīciju vēl pirms parādās izteikts stīvums.
Jāizvērtē arī darbības ārpus biroja. Kakla un plecu joslas pārslodzi var radīt darbs virs galvas, smagumu nešana, instrumentu lietošana, ilgstoša braukšana, bērna nēsāšana un atkārtotas sporta kustības.
Ja simptomi vairāk koncentrējas pleca rajonā un pastiprinās fiziska darba laikā, noderīgs būs arī raksts “Pleca pārslodze darbā – cēloņi un vingrinājumi”.
Stresa, miega un atjaunošanās nozīme
Stress nepadara sāpes nereālas, taču tas var palielināt nervu sistēmas jutīgumu, muskuļu sasprindzinājumu un grūtības atslābināties.
Periodos, kad cilvēkam ir maz miega, liels darba apjoms un maz fiziskas aktivitātes, kakls var kļūt jutīgāks pret slodzi, kuru citā laikā tas panestu bez problēmām. Tāpēc rehabilitācijā reizēm nepieciešams mainīt ne tikai vingrojumu programmu, bet arī kopējo darba un atpūtas režīmu.
Mērķis nav apgalvot, ka visas sāpes izraisa stress. Svarīgi saprast, ka miegs, emocionālā slodze un atjaunošanās var ietekmēt to, cik jutīgi organisms reaģē uz fizisku slodzi.
Vai teipošana var palīdzēt kakla sāpju gadījumā?
Kinezioloģiskais teips dažiem cilvēkiem var īslaicīgi mazināt diskomfortu vai palīdzēt labāk sajust kakla un plecu pozīciju. Tas var būt noderīgs, ja ar teipu ir ērtāk kustēties, strādāt vai izpildīt vingrojumus.
Tomēr teips neatbrīvo saspiestu nervu, neatjauno muskuļu spēku un pats par sevi neizmaina galveno sāpju cēloni. Ja efekta nav vai tiek kairināta āda, nav pamata turpināt tā lietošanu.
Teipošanu vislabāk uztvert kā īslaicīgu papildlīdzekli, nevis obligātu kakla sāpju ārstēšanas sastāvdaļu.
Vai vakuuma bankas un citi pasīvie līdzekļi ārstē kakla sāpes?
Vakuuma bankas, masāžas bumbiņas, siltums un citi pasīvi līdzekļi var radīt īslaicīgu komfortu un mazināt muskuļu saspringuma sajūtu. Tomēr tos nevajadzētu skaidrot ar “toksīnu izvadīšanu” vai uzskatīt par galveno ārstēšanas metodi.
Šie līdzekļi var būt noderīgi, ja tie nekairina ādu, īslaicīgi samazina simptomus un palīdz pēc tam brīvāk kustēties. Taču, ja ilgstošu kakla sāpju ārstēšana sastāv tikai no pasīvām procedūrām, rezultāts bieži ir īslaicīgs.
Jo ilgāk simptomi saglabājas, jo svarīgāka kļūst pakāpeniska kustība, muskuļu slodze un atgriešanās pie ikdienas aktivitātēm.
Vai kakla sāpju laikā labāk atpūsties vai kustēties?
Akūtā sāpju periodā var būt nepieciešams īslaicīgi samazināt darbības, kas būtiski pastiprina simptomus. Tomēr pilnīga kakla nekustināšana vairākas dienas parasti nav nepieciešama, ja vien ārsts nav noteicis konkrētus ierobežojumus.
Praktiski bieži palīdz vieglas kakla kustības panesamā apjomā, regulāra pozīcijas maiņa un mierīgas pastaigas. Smagu celšanu un provocējošus treniņus uz laiku var samazināt, bet pie tiem vajadzētu pakāpeniski atgriezties.
Nav obligāti jāgaida pilnīga sāpju izzušana, lai atsāktu visas kustības. Daudzos gadījumos funkcija un kustību pārliecība uzlabojas vienlaikus ar pakāpenisku aktivitāšu atjaunošanu.
Kakla apkakli nespecifisku kakla sāpju gadījumā nevajadzētu lietot ilgstoši bez skaidra medicīniska pamatojuma. Pārmērīga ārējā atbalsta lietošana var samazināt kustību daudzumu un uzturēt nedrošības sajūtu.
Vai nepieciešams rentgens vai magnētiskā rezonanse?
Ne katram kakla sāpju gadījumam nepieciešams rentgens vai magnētiskā rezonanse.
Ja sāpes sākušās bez nozīmīgas traumas, nav progresējošu neiroloģisku simptomu un nav citu brīdinājuma pazīmju, sākotnēji bieži pietiek ar klīnisku izvērtēšanu.
Attēldiagnostika var būt nepieciešama pēc nozīmīgas traumas, ja ir aizdomas par lūzumu, progresē rokas vai kājas vājums, ir muguras smadzeņu iesaistes pazīmes vai rodas aizdomas par infekciju, audzēju vai citu nopietnāku stāvokli.
MRI attēlos iespējams redzēt disku un locītavu pārmaiņas arī cilvēkiem, kuriem nav izteiktu simptomu. Tāpēc izmeklējuma apraksts vienmēr jāvērtē kopā ar cilvēka sūdzībām un klīniskās pārbaudes rezultātiem.
Attēldiagnostika ir visvērtīgākā tad, ja tās rezultāts var mainīt turpmāko ārstēšanas taktiku, nevis tikai apstiprināt, ka mugurkaulā ir ar vecumu saistītas pārmaiņas.
Vai spilvens var izraisīt kakla sāpes?
Spilvens var ietekmēt kakla pašsajūtu, taču nav viena universāli labākā spilvena visiem cilvēkiem.
Svarīgākais ir tas, lai gulēšanas laikā kakls neatrastos ilgstoši izteikti saliekts uz sāniem, uz priekšu vai atpakaļ. Piemērots spilvena augstums būs atkarīgs no gulēšanas pozīcijas, plecu platuma, matrača mīkstuma un cilvēka ķermeņa uzbūves.
Ja sāpes katru rītu ir izteiktākas un mazinās pēc izkustēšanās, ir vērts pārbaudīt spilvena augstumu un gulēšanas pozīciju. Taču spilvena nomaiņa ne vienmēr atrisinās ilgstošas kakla sāpes, ja galvenā problēma ir nepietiekama slodzes tolerance, mazkustīgums vai citi ikdienas faktori.
Cik ilgā laikā fizioterapija var palīdzēt?
Atveseļošanās ilgums ir atkarīgs no simptomu cēloņa, ilguma un smaguma.
Viegls kakla stīvums pēc neierastas pozīcijas var ievērojami mazināties dažu dienu laikā. Ilgstošu sāpju, rokas simptomu vai atkārtotu epizožu gadījumā rehabilitācija var prasīt vairākas nedēļas vai mēnešus.
Svarīgāk par konkrētu dienu skaitu ir vērtēt kopējo progresu. Vai pakāpeniski uzlabojas kakla kustīgums? Vai cilvēks spēj ilgāk strādāt, vadīt automašīnu vai sportot? Vai samazinās rokas simptomi un uzlabojas miega kvalitāte?
Rehabilitācijas progress reti ir pilnīgi vienmērīgs. Pēc lielākas slodzes simptomi var īslaicīgi pastiprināties, un tas ne vienmēr nozīmē jaunu bojājumu. Būtiski ir tas, vai vairāku nedēļu laikā kopējā tendence ir pozitīva.
Ja pēc katra neliela slodzes palielinājuma simptomi kļūst ievērojami sliktāki un neatgriežas iepriekšējā līmenī, rehabilitācijas plāns ir jāpārskata.
Kad vērsties pie fizioterapeita?
Fizioterapeita konsultācija ir noderīga, ja kakla sāpes nepāriet, regulāri atkārtojas vai sāk ierobežot darbu, miegu, sportu un ikdienas aktivitātes.
Konsultācija ir īpaši vērtīga, ja stīvums ierobežo galvas pagriešanu, sāpes izplatās uz plecu vai roku, nav skaidrs, kā droši atsākt vingrošanu, vai pasīvas procedūras palīdz tikai īslaicīgi.
Fizioterapeits var palīdzēt pielāgot darba vietu, izvēlēties piemērotus vingrojumus un izveidot pakāpenisku slodzes progresiju. Vienlaikus speciālists var izvērtēt, vai simptomi atbilst tipiskai muskuloskeletālai problēmai vai nepieciešama ārsta, neirologa, traumatologa vai cita speciālista konsultācija.
Ja pēc darba pie datora sāp kakls, vai pietiek tikai ar stājas uzlabošanu?
Aigars Caune
Fizioterapeits
Darba pozīcijas pielāgošana var palīdzēt, taču reti tā ir vienīgā nepieciešamā izmaiņa. Pat laba poza kļūst nogurdinoša, ja tajā atrodas vairākas stundas bez kustības. Praktiski svarīgāk ir regulāri mainīt pozīciju, atbalstīt rokas, pielāgot ekrāna augstumu un ik pēc noteikta laika izkustēties. Vienlaikus nepieciešams uzlabot kakla, plecu un augšējās muguras muskulatūras spēju panest darba slodzi. Tāpēc mērķis nav visu dienu sēdēt pilnīgi taisni. Mērķis ir veidot darba vidi un fizisko sagatavotību, kas ļauj brīvi mainīt pozīcijas un dienas beigās nejust izteiktu kakla nogurumu.
Kopsavilkums
Kakla un sprandas sāpes bieži ir saistītas nevis ar vienu bojātu struktūru, bet ar vairāku faktoru kombināciju. Simptomus var ietekmēt ilgstoša statiska slodze, samazināta kustību dažādība, nepietiekama muskuļu izturība, stress, miegs un iepriekšējas sāpju epizodes.
Fizioterapija palīdz ne tikai īslaicīgi mazināt muskuļu saspringumu. Tās uzdevums ir izvērtēt simptomus, atjaunot kakla kustīgumu, uzlabot kakla un plecu joslas spēku un pakāpeniski atgriezt cilvēku ikdienas vai sporta slodzē.
Masāža, manuālā terapija, teipošana, siltums un vakuuma bankas atsevišķās situācijās var būt noderīgi simptomu kontrolei, taču tie neaizstāj aktīvu rehabilitāciju. Ilgtermiņā svarīgākā parasti ir kustību, vingrojumu, darba paradumu un slodzes pielāgošanas kombinācija.
Ja sāpes izplatās uz roku, progresē muskuļu vājums, rodas līdzsvara vai roku veiklības traucējumi vai simptomi sākušies pēc nopietnas traumas, nepieciešama savlaicīga medicīniska izvērtēšana.
Izmantotā literatūra
- Blanpied PR, Gross AR, Elliott JM, et al. Neck Pain: Revision 2017. J Orthop Sports Phys Ther. 2017;47(7):A1–A83.
- Wilhelm MP, Donaldson M, Griswold D, et al. The combined effects of manual therapy and exercise on pain and related disability for individuals with nonspecific neck pain: a systematic review with meta-analysis. J Man Manip Ther. 2023.
- Makin J, Watson L, Pouliopoulou DV, et al. Effectiveness and safety of manual therapy when compared with oral pain medications in patients with neck pain: a systematic review and meta-analysis. BMC Sports Sci Med Rehabil. 2024;16:86.
- Dirito AM, Abichandani D, Jadhakhan F, Falla D. The effects of exercise on neuromuscular function in people with chronic neck pain: a systematic review and meta-analysis. PLoS One. 2024;19(12):e0315817.
- Expert Panel on Neurological Imaging. ACR Appropriateness Criteria: Cervical Pain or Cervical Radiculopathy. 2024 Update.
- Effects of a Guided Neck-Specific Exercise Therapy on Recovery After a Whiplash: A Systematic Review and Meta-analysis. 2024.
Ieteicamie produkti
Masāžas preces
Kinezioloģiskais teips
Masāžas krēmi
Masāžas krēmi
Interesē vairāk praktisku fizioterapeita ieteikumu?
Apskatiet mūsu fizioterapeita ieteikumu sadaļu, kur atradīsiet rakstus par vingrojumiem, traumu profilaksi, sāpju mazināšanu, slodzes pielāgošanu, rehabilitācijas principiem un drošu atgriešanos ikdienas aktivitātēs vai sportā.
Apskatīt fizioterapeita ieteikumus