Repetitive Strain Injury jeb repetitīvas pārslodzes traumas: simptomi, cēloņi un ārstēšana

Sāpes plaukstas locītavā pēc darba pie datora, jutīgs elkonis pēc instrumentu lietošanas vai velkoša sajūta celī pēc skriešanas bieži neparādās vienā dienā. Repetitīvas pārslodzes traumas parasti sākas klusām – ar nelielu diskomfortu, kas sākumā šķiet nenozīmīgs, bet vēlāk traucē gan darbā, gan treniņos, gan ikdienas kustībās. Tieši tāpēc šīs traumas ir vērts pamanīt agrīni, nevis gaidīt, līdz ķermenis pats piespiež apstāties.

Šis ir temats, kas skar daudz plašāku cilvēku loku, nekā bieži pieņemts domāt. Ar pārslodzes traumām saskaras ne tikai sportisti. Tās bieži ir arī biroja darbiniekiem, frizieriem, šoferiem, noliktavu darbiniekiem, jaunajiem vecākiem un ikvienam, kura ikdienā atkārtojas viena un tā pati kustība vai ilgstoši tiek uzturēta neērta poza.

Kas ir repetitīvas pārslodzes traumas

Ar šo terminu saprot audu kairinājumu vai bojājumu, kas rodas nevis no viena liela negadījuma, bet no atkārtotas slodzes laika gaitā. Muskulis, cīpsla, saite, nervs vai locītava netiek pietiekami labi galā ar to, ko no tiem prasa ikdienas kustību apjoms, intensitāte vai tehnika.

Praksē tas nozīmē, ka problēmu rada nevis pati kustība, bet tas, cik bieži, cik ilgi un kādā kvalitātē tā tiek veikta. Ja audi nesaņem pietiekami daudz atjaunošanās laika, sāk veidoties iekaisums, mikrobojājumi, jutīgums un sāpes. Dažkārt vainīga ir pārāk strauja slodzes palielināšana, citreiz – slikta ergonomika, nepiemērots inventārs vai nepietiekams muskuļu spēks konkrētajam uzdevumam.

Kāpēc tās rodas tik bieži

Galvenais iemesls ir vienkāršs – ķermenis ir pielāgojams, bet tam vajag līdzsvaru starp slodzi un atjaunošanos. Ja atkārtota kustība kļūst par ikdienas normu, bet spēks, mobilitāte un atpūta tai netiek līdzi, rodas pārslodze.

Biroja vidē tipiski riski ir ilgstošs darbs ar peli, tastatūru un sasprindzinātiem pleciem. Fiziskā darbā bieži pievienojas celšana, satveršana, vibrācija un vienveidīgas rokas kustības. Sportā izšķiroša nozīme ir tehnikai, slodzes apjomam un atkopšanās kvalitātei. Arī miega trūkums, stress un iepriekšējas traumas var samazināt audu spēju atjaunoties.

Svarīga nianse – ne vienmēr pie vainas ir pārāk liela slodze. Dažreiz problēma ir pārāk maza slodzes dažādība. Ja katru dienu tiek noslogoti vieni un tie paši audi, bet citi paliek vāji vai neaktīvi, ķermenis sāk kompensēt, un simptomi parādās tur, kur slodze sakrājas visvairāk.

Biežākās repetitīvas pārslodzes traumas un to simptomi

Šīs problēmas var skart dažādas ķermeņa zonas. Viena no biežākajām ir plaukstas un apakšdelma pārslodze. Tā var izpausties kā sāpes plaukstas locītavā, tirpšana pirkstos, vājāks satvēriens vai diskomforts, strādājot ar peli vai telefonu. Nereti tam pievienojas arī cīpslu kairinājums īkšķa apvidū. Ja sāpes sākās pēkšņi pēc kritiena, plaukstas atbalstīšanas vai straujas locītavas kustības, problēma var būt nevis repetitīva pārslodze, bet akūts saišu bojājums. Šādā situācijā lasiet, cik ilgi jālieto ortoze pēc plaukstas sastiepuma un kad nepieciešama papildu izmeklēšana.

Elkoņa zonā bieži sastopams tā sauktais tenisa vai golfa elkonis. Neskatoties uz nosaukumiem, tie nav tikai sportistu stāvokļi. Tos bieži izjūt cilvēki, kuri daudz ceļ, skrūvē, nes, griež vai ilgstoši strādā ar rokām. Raksturīgas ir sāpes elkoņa ārējā vai iekšējā pusē, kas pastiprinās satvēriena laikā.

Plecu rajonā pārslodze bieži saistīta ar ilgstošu darbu paceltām rokām, sliktu lāpstiņu kontroli vai atkārtotām kustībām virs galvas. Var parādīties duroša sajūta, stīvums, kustību ierobežojums un grūtības gulēt uz sāpošā pleca.

Apakšējās ekstremitātēs bieži cieš ceļi, Ahileja cīpsla un pēda. Skrējējiem, aktīviem staigātājiem un cilvēkiem ar ilgu stāvēšanu darbā raksturīgas sūdzības ir sāpes ceļa priekšpusē, jutīga papēža vai cīpslas zona, pēdas velves nogurums un rīta stīvums.

Praktiski piemēri: biežākās repetitīvas pārslodzes traumas darbā un ikdienā

1. Karpālā kanāla sindroms — tirpšana un nejutīgums pirkstos
Karpālā kanāla sindroms bieži parādās cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā ar saliektu plaukstu, tur instrumentus, izmanto peli, telefonu vai veic atkārtotas satvēriena kustības. Raksturīga ir tirpšana īkšķī, rādītājpirkstā, vidējā pirkstā un daļēji zeltnesī, īpaši naktī vai pēc ilgstošas slodzes. Šeit noderīga var būt plaukstas ortoze, ergonomikas pielāgošana un slodzes samazināšana. Karpālā kanāla simptomi bieži sākas pakāpeniski un var parādīties, piemēram, turot telefonu, grāmatu vai stūri.

Pie plaukstas un apakšdelma pārslodzes cilvēkiem, kuri ikdienā ilgstoši strādā pie datora, nozīme var būt arī peles un klaviatūras novietojumam. Ja roka vairākas stundas atrodas vienā pozīcijā, īpaši ar saliektu vai uz iekšu pagrieztu plaukstu, var palielināties slodze uz plaukstas locītavu, apakšdelma muskulatūru un cīpslām.

Šādās situācijās dažiem cilvēkiem palīdz vertikālā pele jeb ergonomiska pele, kas ļauj turēt plaukstu neitrālākā pozīcijā — līdzīgāk “rokasspiediena” stāvoklim. Tas var samazināt apakšdelma rotāciju un mazināt slodzi uz plaukstas un elkoņa struktūrām, īpaši cilvēkiem, kuri ikdienā daudz strādā ar peli. Tomēr vertikālā pele nav universāls risinājums visiem — svarīgi ir arī darba galda augstums, elkoņa balsts, pauzes un kopējais darba apjoms.

2. Laterālais epikondilīts — sāpes elkoņa ārpusē
Laterālais epikondilīts jeb “tenisa elkonis” bieži nav saistīts ar tenisu. Tas var rasties galdniekiem, krāsotājiem, santehniķiem, noliktavas darbiniekiem, mehāniķiem vai cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā ar satvērienu un atkārtotu plaukstas atliecēju slodzi. Sāpes parasti ir elkoņa ārpusē un pastiprinās, paceļot priekšmetus, satverot instrumentu vai strādājot ar peli. Mayo Clinic norāda, ka tenisa elkonis bieži saistīts ar atkārtotām plaukstas un rokas kustībām, un tas bieži skar arī cilvēkus, kuri tenisā nemaz nespēlē.

3. Mediālais epikondilīts — sāpes elkoņa iekšpusē
Mediālais epikondilīts jeb “golfera elkonis” biežāk saistīts ar atkārtotu satvērienu, locīšanu, griešanu un plaukstas saliecēju slodzi. To var redzēt ne tikai golfā, bet arī darbā ar skrūvgriezi, smagiem instrumentiem, dārza darbos, celtniecībā, rūpnīcā vai sporta veidos ar atkārtotu satvērienu. Sāpes parasti jūtamas elkoņa iekšpusē un var pastiprināties, stingri saspiežot roku vai nesot smagumu. Cleveland Clinic apraksta, ka atkārtota plaukstas un rokas locīšana, satveršana vai griešana var radīt sīkus cīpslu pārslodzes bojājumus šajā zonā.

4. De Kervēna tendinīts — sāpes pie īkšķa pamatnes
De Kervēna tendinīts bieži rodas cilvēkiem, kuri daudz ceļ bērnu, tur telefonu, strādā ar šķērēm, instrumentiem vai atkārtoti izmanto īkšķi spēcīgā satvērienā. Sāpes parasti ir īkšķa pamatnē un plaukstas ārējā pusē, un tās pastiprinās, satverot priekšmetus, griežot vāciņu vai paceļot bērnu. Šeit svarīga ir īslaicīga slodzes mazināšana, dažreiz arī īkšķa un plaukstas ortoze, bet pēc tam pakāpeniska kustību atjaunošana.

5. Pleca pārslodze zobārstiem, frizieriem un speciālistiem ar paceltu roku darbu
Pleca pārslodze bieži rodas profesijās, kur roka ilgstoši jātur paceltā vai priekšā izstieptā pozīcijā. Labs piemērs ir zobārsti, higiēnisti, frizieri, kosmetologi, elektriķi vai cilvēki, kas strādā virs plecu līmeņa. Šādā pozā pleca un lāpstiņas muskulatūra ilgstoši strādā statiski, un ar laiku var parādīties sāpes pleca priekšējā vai sānu daļā, kakla saspringums un nogurums rokā. Šeit bieži jāskatās ne tikai uz plecu, bet arī uz lāpstiņas kontroli, krūšu daļas kustīgumu un darba pozas ergonomiku.

6. Kakla un trapeces zonas pārslodze biroja darbā
Biroja darbiniekiem, dizaineriem, grāmatvežiem, programmētājiem un cilvēkiem, kuri ilgi strādā pie ekrāna, bieži rodas kakla, trapeces un plecu joslas pārslodze. Problēma parasti nav tikai “slikta poza”, bet ilgstoša viena pozīcija bez pietiekamām kustību pauzēm. Simptomi var būt velkošas sāpes kaklā, galvassāpes, saspringums starp lāpstiņām vai nogurums plecos. Šeit palīdz darba vietas pielāgošana, regulāras mikropauzes un vingrinājumi, kas atjauno kustīgumu un muskuļu izturību.

7. Muguras pārslodze noliktavas, aprūpes un smaga fiziska darba darbiniekiem
Repetitīva pārslodze var skart arī muguru, īpaši, ja darbs saistīts ar atkārtotu celšanu, liekšanos, pagriezieniem vai smagumu pārvietošanu. To bieži redz noliktavās, pārvākšanās darbos, aprūpē, celtniecībā un ražošanā. Sākumā parādās nogurums un stīvums muguras lejasdaļā, vēlāk sāpes var sākt atkārtoties pēc katras darba dienas. Te svarīga ir slodzes organizācija, pacelšanas tehnika, darba pauzes, spēka treniņš un, ja nepieciešams, īslaicīgi atbalsta risinājumi.

8. Ceļa locītavas pārslodze flīzētājiem, jumiķiem un darbā uz ceļgaliem

Ceļa locītavas pārslodze bieži sastopama profesijās, kur ilgstoši jāstrādā tupus, rāpus vai ar balstu uz ceļgaliem. Tipiski piemēri ir flīzētāji, jumiķi, grīdas ieklājēji, santehniķi, dārznieki un citi speciālisti, kuri darba dienas laikā daudz laika pavada zemās pozīcijās. Šādā slodzē ceļa priekšējā daļa, patellas rajons un apkārtējie mīkstie audi saņem atkārtotu mehānisku spiedienu.

Laika gaitā tas var veicināt sāpes ceļa priekšpusē, kairinājumu ap ceļa kauliņu, bursītu vai esošas ceļa locītavas osteoartrozes simptomu pastiprināšanos. Dažiem cilvēkiem sāpes vairāk jūtamas, pieceļoties no tupus pozīcijas, kāpjot pa kāpnēm vai pēc garas darba dienas uz ceļiem.

Šādās situācijās svarīga ir darba pozīciju maiņa, regulāras pauzes, ceļu aizsargu vai mīkstu paliktņu izmantošana, kā arī augšstilba un gūžas muskulatūras stiprināšana. Ja sāpes kļūst regulāras, parādās pietūkums vai ceļgals sāk ierobežot darbu, nevajadzētu to uztvert tikai kā “normālu darba nogurumu”.

9. Papēža un pēdas pārslodze cilvēkiem, kuri visu dienu strādā stāvus

Pēdas un papēža pārslodze bieži skar cilvēkus, kuri lielāko darba dienas daļu pavada stāvus vai staigājot — pārdevējus, noliktavas darbiniekus, pavārus, medmāsas, frizierus, apsargus un ražošanas darbiniekus. Sākumā diskomforts var būt tikai darba dienas beigās, bet vēlāk sāpes parādās jau no rīta, sperot pirmos soļus.

Biežākās problēmas šādā situācijā ir plantārās fascijas kairinājums, papēža sāpes, pēdas velves pārslodze vai Ahileja cīpslas jutīgums. Risku palielina ciets grīdas segums, nepiemēroti apavi, ilgstoša stāvēšana bez pauzēm un nepietiekama pēdas un ikru muskulatūras izturība.

Šeit svarīgi ir ne tikai mazināt sāpes, bet arī pārskatīt darba apavus, slodzes sadalījumu dienas laikā, pēdas atbalstu un ikru/pēdas vingrinājumus. Dažkārt palīdz arī kompresijas zeķes, pēdas masāžas rīki vai individuāli pielāgoti atbalsta risinājumi.

Ja diskomforts vairāk koncentrējas Ahileja cīpslas apvidū, īpaši ir rīta stīvums vai sāpes pēc skriešanas un ilgstošas staigāšanas, noderīgi izlasīt arī par to, kad kompresijas zeķes var palīdzēt Ahileja sāpju gadījumā.

Ja diskomforts koncentrējas nevis zem papēža, bet pie lielā pirksta pamatnes, kur redzama arī pirksta novirze vai izvirzīts “kauliņš”, problēma var būt saistīta ar hallux valgus. Plašāk par apavu, slodzes un hallux valgus ortozes izvēli lasiet atsevišķā rakstā.

10. Sprūda pirksts un pirkstu cīpslu pārslodze atkārtota satvēriena darbā

Atkārtots satvēriens, spiešana, kniebšana vai darbs ar maziem instrumentiem var pārslogot pirkstu saliecēju cīpslas. Tas bieži sastopams ražošanas darbiniekiem, šuvējiem, mehāniķiem, noliktavas darbiniekiem, mūziķiem, zobārstiem un cilvēkiem, kuri ilgstoši veic precīzas, atkārtotas roku kustības.

Viena no raksturīgām problēmām ir tā sauktais sprūda pirksts — pirksts kustības laikā it kā aizķeras, klikšķ vai no rīta ir grūti pilnībā iztaisnojams. Sākumā tas var būt tikai neliels stīvums vai diskomforts plaukstā, bet, turpinot to pašu slodzi, simptomi var kļūt izteiktāki.

Šādā gadījumā svarīgi samazināt atkārtoto satvēriena slodzi, pārskatīt instrumentu ergonomiku un dot cīpslām iespēju nomierināties. Dažreiz īslaicīgi var palīdzēt pirksta vai plaukstas atbalsts, bet ilgtermiņā jārisina slodzes cēlonis — darba temps, kustību atkārtošanās un nepietiekamas pauzes.

Kā atšķirt pārslodzi no akūtas traumas

Akūta trauma parasti ir saistīta ar skaidru notikumu — kritienu, neveiksmīgu soli, sastiepumu, triecienu vai pēkšņu asu sāpju parādīšanos. Repetitīvas pārslodzes traumas attīstās pakāpeniski. Sākumā diskomforts bieži parādās tikai darba dienas vai treniņa beigās, vēlāk jau pašas slodzes laikā, bet smagākos gadījumos var saglabāties arī miera stāvoklī.

Tas ir svarīgs signāls. Ja sāpes kļūst biežākas, kustību apjoms samazinās vai cilvēks sāk mainīt kustību veidu, lai izvairītos no diskomforta, organisms jau norāda, ka konkrētie audi vairs netiek galā ar esošo slodzi. Šajā posmā vēl bieži var palīdzēt savlaicīga slodzes korekcija, darba paradumu pielāgošana un pareizi izvēlēti atbalsta risinājumi.

Agrīnie signāli, kurus nevajadzētu ignorēt

Pārslodzes trauma reti sākas ar stiprām sāpēm. Biežāk pirmās pazīmes ir rīta stīvums, jutīgums pēc slodzes, neparasts nogurums vienā zonā, samazināta kustību brīvība vai sajūta, ka ķermenis vairs tik labi netiek galā ar ierastajiem uzdevumiem.

Vēl viens biežs signāls ir tas, ka iesildoties kļūst labāk, bet pēc tam sāpes atgriežas. Tas nereti maldina, jo rada iespaidu, ka problēma nav nopietna. Patiesībā tas var norādīt uz audu kairinājumu, kas vēl nav kritisks, bet jau prasa rīcību — slodzes pārskatīšanu, pauzes, tehnikas vai ergonomikas pielāgošanu.

Kā ārstē repetitīvas pārslodzes traumas?

Repetitīvas pārslodzes traumu ārstēšanā galvenais mērķis nav tikai īslaicīgi noņemt sāpes. Svarīgākais ir saprast, kāpēc konkrētie audi regulāri tiek pārslogoti, un pakāpeniski atjaunot to spēju panest slodzi. Tāpēc ārstēšana parasti sastāv no vairākiem posmiem — provocējošās slodzes samazināšanas, audu kairinājuma kontroles, kustību un darba paradumu pielāgošanas, kā arī mērķtiecīgas spēka un izturības atjaunošanas.

Akūtākā periodā bieži nepieciešams samazināt tieši tās kustības, kas provocē simptomus. Tas nenozīmē pilnīgu nekustīgumu, bet gan gudru slodzes pielāgošanu. Piemēram, ja sāpes izraisa atkārtots satvēriens, jāmazina tieši šī kustība; ja problēma ir darbā uz ceļiem, jāmaina darba pozīcijas un jāizmanto ceļu aizsargi; ja simptomi parādās pēc ilgstoša darba pie datora, jāpielāgo darba vieta un jāievieš regulāras pauzes.

Kad simptomi kļūst mierīgāki, svarīgi pakāpeniski atjaunot audu kapacitāti. Tas nozīmē mērķtiecīgus vingrinājumus konkrētajai zonai — plaukstai, elkonim, plecam, mugurai, ceļam vai pēdai. Sākumā tie var būt ļoti vienkārši aktivizācijas vai izometriski vingrinājumi, bet vēlāk slodzi pakāpeniski palielina. Mērķis ir panākt, lai audi kļūst izturīgāki pret to slodzi, ar kuru cilvēks ikdienā, darbā vai sportā regulāri saskaras.

Atgriešanās pie pilnas slodzes jāveic pakāpeniski. Ja simptomi mazinās, tas nenozīmē, ka audi uzreiz ir gatavi iepriekšējam darba vai treniņu apjomam. Labs orientieris ir reakcija nākamajā dienā — ja pēc slodzes sāpes, stīvums vai pietūkums būtiski nepalielinās, progresija parasti ir pieņemama. Ja simptomi regulāri atgriežas spēcīgāk, slodze vēl ir par lielu vai nav novērsts galvenais kairinājuma iemesls.

Ergonomika un profilakse ikdienā

Efektīva profilakse nav balstīta vienā brīnumlīdzeklī. Tā ir kombinācija starp ergonomiku, spēku, kustību dažādību un atkopšanos. Ja cilvēks katru dienu atkārto vienu un to pašu kustību vai ilgstoši atrodas vienā pozīcijā, ķermenim regulāri jādod iespēja mainīt slodzi un atjaunoties.

Biroja darbā tas nozīmē ne tikai pareizu krēsla vai ekrāna augstumu. Tikpat svarīgi ir ik pēc 30 līdz 60 minūtēm piecelties, izkustināt plecus, kaklu, gurnus, plaukstas un acis. Cilvēkiem, kuri daudz strādā ar datoru, var palīdzēt arī peles un klaviatūras novietojuma pielāgošana, elkoņa atbalsts vai vertikālā pele, kas ļauj plaukstu turēt neitrālākā pozīcijā.

Fiziskā darbā nozīme ir darba tehnikai, satvēriena maiņai, instrumentu ergonomikai, darba augstumam un mikropauzēm. Ja darbs notiek uz ceļiem, svarīgi izmantot ceļu aizsargus vai mīkstus paliktņus. Ja darba diena paiet stāvus, jādomā par piemērotiem apaviem, grīdas segumu, slodzes sadalījumu un pēdu/ikru muskulatūras izturību.

Sportā profilakse balstās uz pakāpenisku slodzes progresiju, tehniku, spēka treniņu un atkopšanās disciplīnu. Pārslodzes traumas bieži rodas nevis tāpēc, ka konkrēta kustība ir slikta, bet tāpēc, ka tā tiek atkārtota pārāk daudz, pārāk bieži vai brīdī, kad ķermenis vēl nav gatavs šo slodzi panest.

Kad vajadzīga speciālista palīdzība

Ja sāpes nepāriet dažu nedēļu laikā, kļūst stiprākas vai sāk traucēt miegam, darbam un ikdienas kustībām, ar pašpalīdzību vien var nepietikt. Tāpat uzmanība jāpievērš situācijām, kad parādās izteikts spēka zudums, noturīgs tirpums, pietūkums vai redzami kustību ierobežojumi.

Fizioterapeits palīdz saprast ne tikai to, kas sāp, bet arī kāpēc tieši šī zona ir pārslogota. Tas bieži ir izšķirošākais punkts. Sāpes elkonī var būt saistītas ar plaukstas pārslodzi, pleca kontroli vai darba tehniku. Ceļa sāpes var būt cieši saistītas ar gūžas spēku un pēdas biomehāniku. Ja netiek atrasts galvenais iemesls, simptomi mēdz atgriezties pat pēc īslaicīga uzlabojuma.

Kā izvēlēties atbalsta risinājumus saprātīgi

Atbalsta risinājums jāizvēlas pēc simptomu rakstura, noslogotās zonas un konkrētā mērķa. Ja vajadzīga stabilitāte slodzes laikā, piemērotāka var būt ortoze vai kompresijas izstrādājums. Ja mērķis ir īslaicīgi mazināt lokālu kairinājumu pēc darba vai treniņa, noderīga var būt aukstuma terapija. Ja problēma vairāk saistīta ar muskuļu saspringumu un atkopšanos, biežāk palīdz masāžas aprīkojums vai mīksto audu pašaprūpe.

Svarīgi saprast šo līdzekļu robežas. Ortoze, teips, masāža, kompresija vai krioterapija var palīdzēt mazināt simptomus un labāk panest ikdienas slodzi, bet tie neatrisina galveno iemeslu, ja slodze netiek pielāgota. Vislabākie rezultāti parasti rodas tad, ja atbalsta līdzeklis tiek izmantots kopā ar mērķētu vingrošanu, ergonomikas uzlabojumiem un pakāpenisku slodzes atjaunošanu.

Tieši šeit specializēta pieeja ir vērtīga. Fiziopreces.lv auditorijai bieži svarīgākais nav tikai atrast produktu, bet saprast, kurā brīdī tas tiešām palīdz un kā to lietot kopā ar atveseļošanās plānu.

Ko nevajadzētu darīt repetitīvas pārslodzes traumu gadījumā?

Bieža kļūda ir ignorēt simptomus un turpināt darbu vai treniņus tādā pašā apjomā, cerot, ka sāpes pāries pašas. Repetitīvas pārslodzes gadījumā tas bieži noved pie tā, ka sākotnēji viegls kairinājums kļūst par ilgstošu problēmu.

Otra kļūda ir pretēja — pilnībā pārtraukt visas kustības uz ilgu laiku. Īslaicīga atpūta var palīdzēt samazināt sāpes, bet audi bez slodzes nekļūst izturīgāki. Ja pēc pilnīgas atpūtas cilvēks atgriežas pie tās pašas darba vai treniņu slodzes, simptomi bieži atkārtojas.

Nevajadzētu arī paļauties tikai uz masāžu, teipošanu, ortozi vai pretsāpju līdzekļiem. Šie risinājumi var būt noderīgi, bet tie parasti risina simptomus, nevis galveno cēloni. Ilgtermiņā svarīgākais ir slodzes vadība, pakāpeniska stiprināšana un darba vai treniņu paradumu pielāgošana.

Repetitīvas pārslodzes traumas nav sīkums, kuru vienmēr var vienkārši “pārciest”. Jo agrāk tiek saprasts, kāpēc audi ir pārslogoti, jo vieglāk pielāgot slodzi, atjaunot spēku un atgriezties pie darba, sporta un ikdienas bez ilgstošām sāpēm.

📖 Rehabilitācijas inventārs mājām: ko izvēlēties

📖 Muguras josta fiziskam darbam – praktisks ceļvedis izvēlei un lietošanai

📖 5 vingrinājumi, lai atvieglotu karpālā kanāla simptomus

📖 6 vingrinājumi, lai ārstētu plantāro fascītu

Vai nelielas pārslodzes sāpes drīkst vienkārši “paciest”?

Aigars Caune
Fizioterapeits

Ne vienmēr. Ja diskomforts parādās vienu reizi pēc neierastas slodzes un ātri pāriet, tas vēl nenozīmē nopietnu problēmu. Taču, ja sāpes atkārtojas tajā pašā vietā, kļūst biežākas vai parādās arvien ātrāk darba vai treniņa laikā, tā jau ir zīme, ka audi netiek galā ar esošo slodzi.

Repetitīvas pārslodzes gadījumā svarīgi rīkoties agrīni — samazināt provocējošo kustību apjomu, pielāgot slodzi un pakāpeniski stiprināt konkrēto zonu. Jo ilgāk cilvēks turpina darīt tieši to pašu, cerot, ka sāpes pāries pašas, jo lielāks risks, ka īslaicīgs kairinājums kļūs par ilgstošu problēmu.

Interesē vairāk praktisku fizioterapeita ieteikumu?

Apskatiet mūsu fizioterapeita ieteikumu sadaļu, kur atradīsiet rakstus par vingrojumiem, traumu profilaksi, sāpju mazināšanu, slodzes pielāgošanu, rehabilitācijas principiem un drošu atgriešanos ikdienas aktivitātēs vai sportā.

Apskatīt fizioterapeita ieteikumus