Laterālais epikondilīts – padomi kā to ārstēt

Sāpes elkoņa ārējā pusē bieži sākas nemanāmi – paceļot iepirkumu maisu, strādājot ar peli vai skrūvgriezi, vai pēc intensīvāka treniņa. Tieši tāpēc tenisa elkonis (epikondilīts): simptomi, ārstēšana un kad palīdz ortoze ir tēma, kas aktuāla ne tikai sportistiem, bet arī biroja darbiniekiem, amatniekiem un ikvienam, kurš ikdienā atkārto vienveidīgas rokas kustības.

Lai gan nosaukums vedina domāt par tenisu, patiesībā lielākā daļa cilvēku ar šo problēmu raketi rokā nav turējuši. Tenisa elkonis jeb laterālais epikondilīts ir cīpslu pārslodzes stāvoklis pie elkoņa ārējās daļas. Visbiežāk cieš apakšdelma muskuļi, kas atbild par plaukstas un pirkstu iztaisnošanu. Ja šie audi ilgstoši tiek noslogoti bez pietiekamas atjaunošanās, rodas mikroskopiski bojājumi, iekaisuma pazīmes un sāpes.

Kas ir tenisa elkonis un kāpēc tas rodas

Praksē tas parasti nav viena konkrēta trauma. Biežāk problēma attīstās pakāpeniski, kad slodze kļūst par lielu konkrētajiem audiem. Tas var notikt pēc darba sezonas dārzā, remonta, biežas datorpeles lietošanas, smagumu celšanas vai sporta kustībām ar atkārtotu satvērienu.

Svarīgi saprast, ka sāpes nerodas tikai no kustības daudzuma. Liela nozīme ir arī tehnikai, atpūtas trūkumam, muskuļu vājumam un tam, cik strauji palielināta slodze. Divi cilvēki var darīt vienu un to pašu, bet tikai vienam attīstīsies epikondilīts. Tieši tāpēc ārstēšanā reti pietiek ar vienu risinājumu.

Tenisa elkonis (epikondilīts): simptomi, ko nevajag ignorēt

Raksturīgākā pazīme ir sāpes elkoņa ārējā malā. Sākumā tās parādās tikai pie slodzes, vēlāk var traucēt arī ikdienas darbībās. Piemēram, atverot durvis, paceļot krūzi, saspiežot roku vai nesot somu.

Bieži cilvēki jūt, ka roka kļuvusi vājāka. Satvēriens vairs nav tik drošs, un nepatīkama sajūta izstaro uz apakšdelmu. Dažkārt sāpes ir asas, citreiz tās ir velkošas un nogurdinošas. Ja stāvoklis ieildzis, jutīgums var saglabāties pat miera stāvoklī.

Tipiski simptomi ir:

• sāpes elkoņa ārpusē
• diskomforts, iztaisnojot plaukstu vai pirkstus pret pretestību
• sāpes, paceļot priekšmetus ar izstieptu roku
• vājš satvēriens
• jutīgums, piespiežot elkoņa ārējo daļu

Ja sāpes ir elkoņa iekšpusē, jādomā arī par citu problēmu – tā saukto golfera elkoni. Ja ir tirpšana pirkstos, izteikts pietūkums vai kustību bloķēšanās, situācija var nebūt tipisks epikondilīts.

Kā noteikt, vai tiešām vainīgs ir epikondilīts

Vieglākos gadījumos pieredzējis speciālists bieži var noteikt problēmu pēc simptomiem un vienkāršiem funkcionāliem testiem. Parasti tiek izvērtēts, kur tieši sāp, kā sāpes provocē noteiktas kustības un cik lielā mērā traucē satvēriena spēks.

Attēldiagnostika nav vajadzīga visiem. Ja simptomi ir tipiski un nav aizdomu par citu bojājumu, sākumā bieži pietiek ar klīnisku izvērtēšanu. Savukārt, ja sāpes ilgstoši nepāriet, ir bijusi trauma vai simptomi neatbilst tipiskam tenisa elkonim, ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus.

Ārstēšana – kas patiešām palīdz

Labā ziņa ir tā, ka lielākajai daļai cilvēku tenisa elkonis uzlabojas ar konservatīvu ārstēšanu. Ne tik labā ziņa – atveseļošanās parasti nav momentāna. Ja problēma veidojusies mēnešiem, arī uzlabojumi bieži nāk pakāpeniski.

Pirmais solis ir samazināt provocējošo slodzi. Tas nenozīmē pilnīgu rokas neizmantošanu, bet gan gudru slodzes korekciju. Ja sāpes rada konkrēta kustība, jāmeklē veids, kā to uz laiku modificēt – mainīt satvērienu, darba rīku, treniņa apjomu vai kustības tehniku.

Nākamais būtiskais posms ir vingrojumi. Tie palīdz cīpslai atgūt slodzes toleranci un samazina risku, ka sāpes atgriezīsies pie pirmās intensīvākās darba dienas. Parasti izmanto pakāpeniskus spēka vingrinājumus apakšdelmam, plaukstai un reizēm arī pleca joslai, jo elkoņa pārslodze bieži ir saistīta ar kopējo augšējās ekstremitātes biomehāniku.

Akūtākā fāzē var noderēt arī aukstuma pielietošana pēc slodzes un īslaicīga pretiekaisuma taktika pēc ārsta vai farmaceita ieteikuma. Taču ar to vien problēmu neatrisina. Ja netiek mainīts slodzes modelis un netiek atjaunots muskuļu spēks, sāpes mēdz atgriezties.

Fizioterapija ir īpaši vērtīga, ja nav skaidrs, kuri vingrojumi ir piemēroti un kādā apjomā tos veikt. Pārāk agresīva pieeja var saasināt sāpes, savukārt pārāk saudzīga – paildzināt atlabšanu. Te svarīgs ir līdzsvars.

Kā dozēt vingrojumus tenisa elkoņa gadījumā?

Tenisa elkoņa jeb laterālā epikondilīta gadījumā sāpes bieži ir saistītas ar plaukstas atliecēju un apakšdelma ārējās puses cīpslu pārslodzi. Tāpēc vingrojumu mērķis nav tikai palielināt muskuļu spēku, bet pakāpeniski uzlabot cīpslas spēju panest atkārtotu satvēriena, plaukstas atliekšanas un apakšdelma slodzi.

Praktiski vingrojumus var dozēt pēc laika, nevis tikai pēc atkārtojumiem vai izmantotā svara. Piemēram, sākumā vingrojumu var veikt 25 sekundes, pēc tam pakāpeniski palielinot darba laiku uz 30, 35, 40, 45 un 50 sekundēm. Šāda pieeja labi piemērota cīpslas slodzes tolerances attīstīšanai, jo ļauj kontrolēt darba ilgumu un pakāpeniski palielināt slodzi.

Katru vingrojumu vēlams veikt vairākos piegājienos. Labs sākuma punkts ir 2–3 piegājieni, bet, cīpslai kļūstot izturīgākai un sāpēm samazinoties, slodzi var progresēt līdz 4–5 piegājieniem. Papildus darba laikam progresiju var veidot arī ar lielāku pretestību, lēnāku kustības tempu, citām satvēriena pozīcijām vai sarežģītākiem vingrojumiem. Galvenais ir palielināt slodzi pakāpeniski, nepieļaujot būtisku sāpju pastiprināšanos vingrojuma laikā vai nākamajā dienā.

Kad palīdz ortoze

Ortoze vai epikondilīta saite nav brīnumlīdzeklis, tomēr pareizi izvēlēta tā bieži sniedz ļoti praktisku atbalstu. Tās galvenais uzdevums ir samazināt slodzi uz kairinātajām cīpslām, pārdalot spēku apakšdelma muskuļu rajonā. Rezultātā daļai cilvēku sāpes kustību laikā kļūst mazākas, un ikdienas darbības atkal ir panesamas.

Visbiežāk ortoze palīdz situācijās, kad sāpes parādās pie atkārtota satvēriena, darba ar instrumentiem, rakšanas, celšanas vai sporta slodzes. Tā var būt noderīga arī pārejas periodā, kamēr cilvēks turpina ārstējošos vingrinājumus, bet nevar pilnībā izvairīties no darba pienākumiem.

Te gan ir viena svarīga nianse. Ortoze mazina simptomus, bet pati par sevi neizārstē pārslodzes cēloni. Ja to lieto kā vienīgo risinājumu un turpina slodzi bez korekcijas, uzlabojums bieži ir īslaicīgs. Tāpēc vislabāk tā strādā kopā ar slodzes pielāgošanu, vingrojumiem un, ja vajag, speciālista konsultāciju.

Kā izvēlēties ortozi tenisa elkonim

Praktiski biežāk izmanto divus risinājumus – epikondilīta saiti ap apakšdelmu vai elkoņa ortozi ar kompresiju un papildu atbalstu. Izvēle atkarīga no simptomu rakstura un tā, kādās situācijās atbalsts vajadzīgs.

Epikondilīta saite parasti ir kompaktāka un ērta darbam vai sportam. Tā rada mērķētu spiedienu uz muskuļu cīpslu zonu un var būt laba izvēle, ja sāpes provocē konkrētas slodzes. Savukārt elastīga elkoņa ortoze ar kompresiju vairāk dod stabilitātes un sildoša atbalsta sajūtu, kas dažiem cilvēkiem patīk ikdienas lietošanā.

Svarīgs ir izmērs un novietojums. Pārāk cieša ortoze var radīt papildu diskomfortu, bet pārāk vaļīga – nedos efektu. Ja pēc uzlikšanas roka kļūst nejutīga, tirpst vai parādās spēcīgāks spiediens, ortoze nav noregulēta pareizi. Šādos gadījumos labāk konsultēties par atbilstošāko modeli un lietošanu.

Tieši šeit specializēta pieeja ir vērtīga, jo ne visiem der viens un tas pats risinājums. Fiziopreces.lv sortimentā pieejamās ortozes un epikondilīta saites ir noderīgas tad, ja nepieciešams funkcionāls atbalsts ikdienas kustībām un atveseļošanās procesam, nevis vienkārši nejauša prece bez skaidra pielietojuma.

Kad ar ortozi vien nepietiek

Ja sāpes saglabājas ilgāk par vairākām nedēļām, kļūst stiprākas vai sāk traucēt arī miera stāvoklī, nevajadzētu paļauties tikai uz pašaprūpi. Tas pats attiecas uz situācijām, kad ir izteikts spēka zudums, nakts sāpes, tirpšana plaukstā vai aizdomas par citu bojājumu.

Dažkārt līdzīgas sūdzības var radīt kakla daļas problēmas, nerva kairinājums vai citas elkoņa struktūras. Tāpēc precīza izvērtēšana ir svarīga, īpaši, ja ierastie risinājumi nepalīdz. Jo ātrāk saprotams cēlonis, jo vieglāk izvēlēties atbilstošu ārstēšanu.

Ko darīt ikdienā, lai sāpes neatgrieztos

Kad akūtās sāpes mazinās, galvenais uzdevums ir nepieļaut atkārtošanos. Tas nozīmē ne tikai turpināt vingrinājumus, bet arī pārskatīt ikdienas paradumus. Nereti izšķiroša ir darba vietas ergonomika, satvēriena maiņa, pauzes starp vienveidīgām kustībām un pakāpeniska atgriešanās pie sporta slodzes.

Ja strādājat ar datoru, vērts izvērtēt peles lietošanu, apakšdelma balstu un plaukstas pozīciju. Ja problēma saistīta ar fizisku darbu, noder tehnikas uzlabošana un slodzes sadalīšana starp abām rokām. Savukārt sportā bieži jāskatās plašāk par elkoni vien – pleca stabilitāte, satvēriena stiprums un inventāra piemērotība var būt tikpat svarīgi kā vietējā ārstēšana.

Tenisa elkonis nav patīkams, taču vairumā gadījumu tas ir labi vadāms stāvoklis. Jo agrāk reaģējat uz pirmajiem simptomiem, jo lielāka iespēja izvairīties no ilgstoša kairinājuma un piespiedu pauzes no darba, sporta vai citām ierastām aktivitātēm. Ja sāpes liek domāt par pārslodzi, gudrākais solis parasti nav gaidīt, bet laikus dot elkonim pareizu atbalstu un skaidru atveseļošanās plānu.

📖 Rehabilitācijas inventārs mājām: ko izvēlēties

📖 5 vingrinājumi, lai atvieglotu karpālā kanāla simptomus

📖 TENS procedūra – sāpju mazināšanai

Kāpēc tenisa elkoņa sāpes bieži atgriežas, kad šķiet, ka viss jau ir pārgājis?

Aigars Caune
Fizioterapeits

Kad sāpes mazinās, rodas kārdinājums uzreiz atgriezties ierastajā režīmā. Tieši šajā brīdī recidīvs ir ļoti izplatīts. Cīpsla var justies labāk ātrāk, nekā tā patiesi ir gatava pilnai slodzei.

Vairāk rakstu par rehabilitāciju

Interesē vairāk informācijas par rehabilitāciju? Apskatiet mūsu rehabilitācijas ceļvedi, kur atradīsiet rakstus par atveseļošanos pēc traumām un operācijām, rehabilitācijas vingrinājumiem, fizioterapeitu ieteikumiem un ceļu uz drošu atgriešanos ikdienas aktivitātēs un sportā.

Apskatīt rehabilitācijas ceļvedi