Kāpēc agrīna slodze ir svarīga pēc mīksto audu traumām?

Bieži vien fizioterapijas nodarbībās pacienti pēc mīksto audu traumām (muskuļu, saišu, cīpslu sastiepumi) ir jautājuši ‘’kāpēc’’ un vai vispār drīkst veikt vingrinājumus pēc traumām – citreiz pat vairākas nedēļas pēc traumas, kad visi akūtie simptomi jau ir pārgājuši. Tomēr cilvēki mēdz būt pārāk piesardzīgi, izvairoties no ārstnieciskajiem vingrinājumiem. Tieši pretēji – agrīna slodze jeb vingrinājumi ir ļoti svarīgi priekš pareizas mīksto audu atjaunošanās un reģenerācijas. Tieši tāpēc šī bloga rakstā Mēs pastāstīsim ko darīt pēc akūtu mīksto audu traumām.

RICE un POLICE princips.

RICE (Rest, Ice, Compression, Elevation) ir vispārpieņemts akūtu traumu ārstniecības protokols. To var izmantot pie sporta traumām, sastiepumiem, izmežgījumiem, sasitumiem. RICE princips iesaka uzreiz pēc traumas mazināt slodzi (jeb atpūtināt) traumēto ķermeņa daļu, veikt aukstuma aplikācijas, veikt kompresiju un turēt traumēto ķermeņa daļu piepaceltā stāvoklī. RICE principa ideja ir mazināt akūtas traumas radītos sāpju simptomus, tūskas veidošanos un tālāku audu bojājumu radīšanu. Tomēr ir svarīgi saprast, ka RICE princips ir domāts pirmajām 24-72 stundām pēc traumas.

POLICE (Protection, Optimal loading, Ice, Compression, Elevation) princips arī ietver aukstumu, kompresiju un elevaciju, tomēr pēc šī principa svarīga ir arī agrīna, optimāla un atbilstoša slodze, jeb vingrinājumi traumētajai ķermeņa daļai. Protams, ir svarīgi izvairīties no turpmākiem audu bojājumiem, taču tas nenozīmē pilnīgu imobilizāciju. Piemēram, pēc potītes sastiepuma tas var nozīmēt, ka ir jāizmanto kruķus slodzes mazināšanai, tomēr ir aktīvi jāveic ārstnieciskie vingrinājumi – pēdas locītavas mobilitātes vingrinājumi un vieglas agrīnas slodzes vingrinājumi.

Agrīna slodze palīdz stimulēt dzīšanas procesu, jo mīkstajiem audiem (muskuļiem, cīpslām, saitēm, fascijai) ir nepieciešama šī slodze, lai atjaunotos. Agrīna vingrinājumu veikšana, piemēram, ikra muskulī palīdzēs arī mazināt tūsku no pēdas un potītēm, jo ikra muskuļa kontrakcija palīdz šo tūsku izvadīt pie elevētas pozīcijas. Agrīna vingrinājumu pildīšana ir ieteicama pie lielākās daļas mazo un vidējo traumu. Tikai smagāku traumu gadījumos var būt nepieciešama pilna imobilizācija.

Kā agrīna slodze palīdz pie mīksto audu atjaunošanās?

Traumu ārstēšana ar pārāk ilgu atpūtu vai imobilizāciju var aizkavēt atveseļošanos un negatīvi ietekmēt audu reģenerāciju un funkcijas atjaunošanos. Pēdējās desmitgadēs arvien vairāk zinātnisko pētījumu pierāda, ka agrīni uzsākti vingrinājumi labvēlīgi ietekmē mīksto audu atjaunošanos.

Agrīnai slodzei nav jābūt pārmērīgai – to ir jāizvēlas atbilstoši konkrētajai situācijai. Vingrinājumu programmu ir jāveido progresīvi, sākot no visvienkāršākajiem mobilitātes vingrinājumiem un turpinot ar pakāpenisku slodzes, nostiprinošu vingrinājumu uzsākšanu. Svarīgi ir nepārslogot traumēto ķermeņa daļu un neizraisīt atkārtotas traumas. Pie agrīnas slodzes vingrinājumiem var pieskaitīt pasīvas un aktīvas kustības, stiepšanās, manuālas terapijas tehnikas, stiprinošus vingrinājumus.

Tālāk, pie pareizas ārstēšanas, ir jāatjauno normālā ķermeņa biomehānika un spēks, lai šī trauma neatkārtotos. Ir svarīgi iegūt pilnu spēku un kustību amplitūdu, kā arī atjaunot neiromuskulāro un biomehānisko darbību. Gatavojoties pēdējam posmam, šī posma beigās jums jābūt normālam audu stiprumam.

Mīksto audu dzīšanas procesi.

Lai labāk saprastu agrīnas slodzes un vingrinājumu nepieciešamību, ir jāņem vērā arī mīksto audu dzīšanas procesu. Jebkura mīksto audu trauma, piemēram, augšstilba aizmugures sastiepums vai potītes sastiepums izraisa ķermeņa audu dzīšanas procesu. Šis process var tikt iedalīts 4 posmos: asiņošana, iekaisuma veidošanās, proliferācija un reģenerācija. Ja pirmajos 2 etapos ir svarīgi izmantot RICE principu, tad pie 3. un 4. posma jau ir svarīga agrīna slodze. Pie vieglākām traumām agrīno slodzi jau var uzsākt arī pie 2. posma, lai mazinātu tūskas veidošanos.

Proliferācijas posmā ķermenis veido rētaudus plīsuma vai sastiepuma vietā, audiem dzīstot. Proliferācijas posms sākas 24-48 stundas pēc traumas un var ilgt līdz pat 4-6 nedēļām, atkarībā no traumas nopietnības un bojāto audu apjoma. Tieši šī iemesla dēļ, diskomforts un sāpes var būt jūtamas vēl ilgu laiku pēc traumas. Šo nedēļu laikā aktīvi notiek mīksto audu dzīšana un veidojas jauni rētaudi.

Rētaudu veidošanās ir nepieciešama, tomēr rētaudi nav īpaši funkcionāli vai pietiekami, lai varētu atsākt sportošanu. Rētaudu veidošanās kavēs funkcijas atjaunošanos un arī radīs sāpju sajūtas. Lai šie rētaudi uzsūktos, ir jāuzsāk agrīnā vingrinājumu pildīšana – mobilitātes vingrinājumus, stiepšanās un nostiprinošus vingrinājumus. Aptuveni ap 2-3 nedēļu pēc traumas iegūšanas, rētaudu veidošanās ir visintensīvākā un ķermenis šajā laikā sāk reģenerēt vai pārveidot rētaudus par normāliem audiem, lai tie būtu pēc iespējas tuvāki sākotnējai audu funkcijai un stāvoklim. Rētaudu saglabāšanās var aizkavēt rehabilitācijas procesu un veicināt atkārtotu traumu risku. Tieši tāpēc reģenerācijas posmā ir aktīvi jānodarbojas ar vingrinājumu pildīšanu. Šajā gadījumā jums var palīdzēt fizioterapeits.