Saruna ar fizioterapeitu
Kāpēc padel spēlētāji arvien biežāk saskaras ar Ahileja cīpslas problēmām: fizioterapeita skatījums
Jūn
Par autoru
Oleksandrs Sirihs (Oleksandr Syrykh) ir fizioterapeits ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi sporta medicīnā un rehabilitācijā. Šobrīd strādā futbola klubā FC Rīga, savukārt iepriekš profesionālo pieredzi guvis vienā no vadošajiem Ukrainas futbola klubiem – FC Shakhtar Donetsk. Ikdienā specializējas sporta traumu profilaksē, rehabilitācijā un sportistu fiziskās sagatavotības uzlabošanā.
Instagram: @alex_fisio
Kāpēc padel spēlētāji arvien biežāk saskaras ar Ahileja cīpslas problēmām: fizioterapeita skatījums
Padel ir viens no visstraujāk augošajiem sporta veidiem pasaulē. Tā popularitāti nosaka pieejamība, sociālais spēles raksturs un tas, ka spēlēt var sākt gandrīz ikviens – arī bez iepriekšējas pieredzes rakešu sporta veidos. Tomēr līdz ar spēlētāju skaita pieaugumu pieaug arī sporta traumu skaits. Viena no visbiežāk nenovērtētajām problēmām ir Ahileja cīpslas bojājumi.
Kā fizioterapeits arvien biežāk sastopu padel spēlētājus, kuri sūdzas par rīta stīvumu papēža rajonā, sāpēm pirmajos soļos pēc pamošanās vai diskomfortu paātrinājumu laikā uz laukuma. Daudzi turpina spēlēt, uzskatot šos simptomus par nenozīmīgiem. Taču tieši šāda attieksme bieži kļūst par pirmo soli ceļā uz nopietnāku traumu.
Kāpēc tieši Ahileja cīpsla?
Ahileja cīpsla ir spēcīgākā cīpsla cilvēka organismā. Sportisku aktivitāšu laikā tā var tikt pakļauta slodzei, kas 6–8 reizes pārsniedz ķermeņa svaru.
Padel spēlē sastopami vairāki riska faktori:
- atkārtoti paātrinājumi un bremzēšana;
- straujas kustības virziena maiņas;
- izklupieni;
- lēcieni;
- eksplozīvi starta kustību modeļi pēc īsām pauzēm.
Thomas un kolēģu pētījums (2023) parādīja, ka Ahileja cīpslas tendinopātija ir viena no biežāk sastopamajām pārslodzes traumām amatieru padel spēlētājiem, līdzās laterālajam epikondilītam.
Arī citos pētījumos par traumām padel spēlētājiem uzsvērts, ka cīpslu bojājumi veido ievērojamu daļu no visām ar šo sporta veidu saistītajām problēmām.
Kas atrodas riska grupā?
Tipisks pacients ar Ahileja cīpslas sūdzībām bieži ir:
- vecāks par 35–40 gadiem;
- spēlē padel mazāk nekā dažus gadus;
- trenējas 1–3 reizes nedēļā bez papildu fiziskās sagatavotības treniņiem;
- nesen būtiski palielinājis spēļu skaitu;
- neveic regulārus spēka treniņus.
Īpaši satraucoši ir tas, ka daudzi sāk spēlēt padel pēc ilgstoša mazkustīga dzīvesveida perioda. Lai gan sirds un asinsvadu sistēma var ļaut izturēt pilnvērtīgu spēli, cīpslu audi pie slodzes pielāgojas ievērojami lēnāk.
Kā attīstās problēma?
Tendinopātija reti rodas pēkšņi.
Visbiežāk spēlētāji novēro:
- rīta stīvumu Ahileja cīpslas rajonā;
- sāpes treniņa sākumā, kas samazinās pēc iesildīšanās;
- simptomu pastiprināšanos pēc spēles;
- pakāpenisku slodzes panesības samazināšanos.
Šajā posmā daudzi turpina spēlēt, izmantojot ziedes vai pretsāpju līdzekļus.
Tomēr ilgstoša pārslodze izraisa izmaiņas cīpslas struktūrā – mainās kolagēna šķiedru organizācija, rodas audu dezorganizācijas zonas un neovaskularizācija. Saglabājot iepriekšējo slodzes līmeni, pieaug daļēja vai pilnīga cīpslas plīsuma risks.
Karolinskas institūta pētnieki 2025. gadā norādīja uz Ahileja cīpslas plīsumu skaita pieaugumu un pieļāva, ka viens no faktoriem varētu būt straujā padel izplatība pieaugušo amatieru vidū.
Ko darīt, ja parādās simptomi?
Pirmais un svarīgākais noteikums – neignorēt sāpes.
Ja diskomforts saglabājas ilgāk par 7–10 dienām, nepieciešams konsultēties ar speciālistu.
Fizioterapeitiskajai izvērtēšanai būtu jāietver:
- treniņu slodzes analīze;
- ikru muskuļu spēka novērtējums;
- potītes locītavas kustīguma izvērtēšana;
- kustību tehnikas analīze;
- nepieciešamības gadījumā ultrasonogrāfijas izmeklējums.
Svarīgi saprast, ka izmaiņas ultrasonogrāfijā pašas par sevi nav iemesls pārtraukt sportošanu. Lēmums vienmēr jāpieņem, izvērtējot kopējo klīnisko ainu.
Mūsdienīga pieeja ārstēšanai
Agrāk pacientiem tika rekomendēta atpūta un atteikšanās no fiziskām aktivitātēm. Mūsdienās uz pierādījumiem balstīta medicīna piedāvā citu pieeju. Ārstēšanas pamatā ir dozēta mehāniskā slodze. Viena no metodēm, ko izmantoju savā praksē, ir neiroplastiskā cīpslu treniņu programma. Treniņi tiek veikti 2–3 reizes nedēļā, kontrolējot simptomus. Mērķis nav tikai mazināt sāpes, bet arī uzlabot cīpslas spēju panest sporta slodzi.
Praktisks piemērs
Vingrinājums tiek veikts Smita trenažierī, izpildot pacelšanos uz pirkstgaliem uz stepa platformas.
Tempa apzīmējums:
4040 = 4 sekundes lejup, 0 sekundes pauze, 4 sekundes augšup, 0 sekundes pauze.
Kustība uz augšu uz pirkstu galiem
Kustība uz leju līdz iestiepumam ikros un ahileja cīpslā
Pēdas neitrāla pozīcija
Galvenais kritērijs – slodzei jābūt pietiekami izaicinošai.
Progresīva Ahileja cīpslas slodzes programma
| Nedēļa | Piegājieni | Atkārtojumi | RPE | RIR | Temps |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 3–4 | 15 | 6 | 4 | 4040 |
| 2–3 | 3–4 | 12 | 6 | 4 | 6040 |
| 4–5 | 3–4 | 10 | 7 | 3 | 6131 |
| 6–8 | 4 | 8 | 8 | 3 | 6332 |
| 9–12 | 4 | 6 | 8 | 2 | 6332 |
| 13–15 | 2 | 4 | 8–9 | 2–1 | 6410 |
RPE – subjektīvi uztvertās piepūles līmenis (1–10)
RIR – atkārtojumu skaits rezervē līdz atteicei
Vai nepieciešams pārtraukt spēlēt?
Ne vienmēr! Ja sāpes spēles laikā nepārsniedz mērenu līmeni un 24 stundu laikā atgriežas sākotnējā stāvoklī, daudzos gadījumos iespējams turpināt treniņus, pielāgojot slodzes apjomu. Tomēr nekavējoties jāvēršas pie speciālista, ja parādās:
- pēkšņas asas sāpes;
- sajūta, ka kāds iesitis pa ikru;
- nespēja nostāties uz pirkstgaliem;
- izteikts pietūkums;
- būtisks funkcijas zudums.
Šie simptomi var liecināt par Ahileja cīpslas plīsumu.
Kā novērst problēmas attīstību?
No fizioterapijas viedokļa profilaksei ir izšķiroša nozīme.
1. Spēka treniņi
Vismaz divas reizes nedēļā nepieciešams trenēt ikru muskulatūru.
2. Pakāpeniska slodzes palielināšana
Spēļu un treniņu apjoms jāpalielina pakāpeniski, īpaši pēc pārtraukumiem.
3. Atjaunošanās kontrole
Vairākas intensīvas spēles pēc kārtas būtiski palielina pārslodzes risku.
4. Iesildīšanās
Pirms spēles ieteicama 10–15 minūšu aktīva iesildīšanās ar paātrinājumiem un dinamiskās mobilitātes elementiem.
5. Reakcija uz agrīniem simptomiem
Rīta sāpes un stīvums nav norma. Tas ir organisma signāls, ka nepieciešams pārskatīt treniņu procesu.
Kā var samazināt traumu risku, regulāri spēlējot padelu?
Oleksandrs Sirihs (Oleksandr Syrykh)
Fizioterapeits
Es pats spēlēju padelu jau vairāk nekā divus gadus, un tas ir kļuvis par nozīmīgu daļu no mana aktīvā dzīvesveida. Tāpēc regulāri veicu vingrojumus traumu profilaksei – ne tikai Ahileja cīpslai, bet arī elkoņiem, pleciem, ceļgaliem un mugurai. No savas pieredzes varu teikt, ka šāda pieeja palīdz uzturēt labu fizisko formu un būtiski samazina sporta traumu risku.
Secinājumi
Ahileja cīpslas tendinopātija padel spēlētājiem nav nejaušība. Tā ir loģisks rezultāts kombinācijai starp augstu mehānisko slodzi un nepietiekamu audu sagatavotību šai slodzei.
Labā ziņa ir tā, ka lielāko daļu gadījumu iespējams veiksmīgi ārstēt konservatīvi.
Padelam vajadzētu sniegt prieku, uzlabot veselību un dzīves kvalitāti. Taču, lai tas notiktu, pirmie simptomi jāuztver nopietni un jāatceras – profilakse vienmēr ir efektīvāka nekā ārstēšana.
Literatūra
- Thomas E. et al. Incidence of injuries and associated risk factors in a sample of Italian recreational padel players. J Sports Med Phys Fitness. 2023.
- Aguilar-Núñez D. et al. Epidemiology, Incidence, Prevalence, and Treatment of Injuries in Padel. Applied Sciences. 2026.
- Dahmen J. et al. Incidence, prevalence and nature of injuries in padel: a systematic review. BMJ Open Sport Exerc Med. 2023.
- Cocco G. et al. Musculoskeletal disorders in padel: from biomechanics to ultrasound findings. Journal of Ultrasound. 2024.
- Karolinska Institute. Drastic increase in Achilles tendon injuries. 2025.
